Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet
 

Laika zudības

Autors: Kristīne Sadovska

Rīta cēlienu Nebijs pavadīja, klusiņām liekot pasjansu. Ik pa brīdim viņš bija gatavs mest kārtis pa gaisu un doties kāda sakarīgāka darbiņa meklējumos, bet pasjanss neparko negribēja salikties. Kārtības mīlestība darīja savu – ikkatrs iesāktais darbs jānoved līdz beigām. Jāpabeidz.

Tā Nebijam bija mācīts un tā viņš darīja. Pasjanss neļāvās salikties. Kārtis krita galīgi greizas. Un vienā brīdī Nebijs vairs nevarēja lāga atšķirt kreici no pīķa. Kamēr viņš īsu brītiņu lika pasjansu, laukā sāka tumst. Diena pagājusi. Pa kuru laiku? Nē, pareizāk būtu jautāt: kur palika laiks? Kur palika diena? Viņš taču tikai drusciņ paniekojās ar to pasjansu, druscītiņ. Tūlīt pēc brokastīm apsēdās uz pusstundiņu. Tikai uz pusstundiņu. Bet nu jau diena vakarā iegājusi.

Ja godīgi, šitā bija gadījies arī agrāk. Toreiz, kad Nebijs uz pusstundiņu iegāja grāmatu veikalā. Arī reizē, kad uz pilsētu atbrauca krāšņie karuseļi. Vēl briesmīgi ātri vienmēr pagāja dzimšanas dienas. Un pēkšņi Nebijs atskārta: kāds apēd laiku! Ne jau nu viņš pats. Nē. Varbūt kāds burvis? Bet burvjiem Nebijs lāga neticēja. Varbūt laiks apēd pats sevi? Reiz kāds Nebakadnukaķim bija stāstījis par milzīgo Laika Čūsku, kas kož pati savā astē. Bet arī tas izklausījās neticami. Nu sakiet, kurš dzīvnieks (un čūska taču ir dzīvnieks!), būdams vesels un līksms, kostu pats sev nost asti? Vai tā Laika Čūska būtu saslimusi? Tad kāpēc viņa sirgst tikai jaukos brīžos? Skumīgie un sliktie laiki vilkās ilgi. Lietainas dienas, piemēram. Tās bija divreiz, pat trīsreiz garākas par parastajām. Jā, bija taču arī parastas dienas, kurās laiks ritēja vienmērīgi. Un Nebijs veica atklājumu: laiks rit trijos ātrumos. Ir ātrās dienas, lēnās dienas un parastās. Naktis arī, ja godīgi. Sevišķi ilgi velkas nakts pirms dzimšanas dienas. Arī pirms Ziemassvētkiem.

Šim atklājumam vajadzētu pievienot nākamo: kāpēc tā notiek. Bet to nu gan Nebijs lāga nezināja. Tāpēc nekādus atklājumus vairāk neveica – nevar taču atklāt to, ko nevar uzzināt!