Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet
 
Dzejas skandēšana. Rituāls. Mūsu kods.
12.09.2010
Autors: Inga Žolude
Šonedēļ saņēmu zvanu no nepazīstamas personas, kas mani sveica ar Dzejas dienu sākšanos. Es apmulsu, taču atņēmu apsveikumu, - es taču dzeju (vēl) nerakstu, bet laikam jau ikvienam Dzejas dienām vajadzētu būt notikumam. Dažādu apstākļu sagadīšanās dēļ, nevarēšanas un negribēšanas dēļ, vienīgais Dzejas dienu pasākums, ko līdz šim esmu apmeklējusi, bija Ceļojums ar dzejniekiem. Ļoti forša pastaiga, un arī Kundziņsalā šķiet biju pirmo reizi. Es esmu Par dzeju un mākslu cilvēkiem, proti, kad tā no institūcijas kļūst par cilvēkam aizsniedzamu "Zemes" prieku. Bet diemžēl biju pārsteigta atskārst, ka dzejas mīļotājs tāds pats cūka vien ir - sākot no atkritumu mešanas zemē, pasākuma, dalībnieku, apmeklētāju kritizēšana un apdiršana autobusā, dzejas mīļotāja, kas uzgrūžas sievietei ar bērnu uz rokām, jo jāskrien uz nākamo dzejas lasīšanas punktu, ziedi, kas ejot nevīžīgi izbirst, cittautu viesi, kas jūtas kā mājās un aplasa Kundziņsalas plūmes. Kopumā šī pastaiga ar dzejniekiem ir viena no foršākajām tradīcijām, un kas gan tā būtu bez Ērikas Bērziņas?! Šīs dažādās emocijas bija tikai īslaicīgas, jo vakarā es devos uz Tibetas mūku rituālu deju demonstrējumiem. Un Tibetas rituālo deju skatītājs ir neizglītots un neaudzināts. Visupirms Budisms noliedz pieķeršanos lietām, bet galvenais pasākuma kontrolpunkts bija (neprātīgi dārgu un zemas kvalitātes) nieku tirgotava, kur iegādāto visu izrādes laiku varēja čaukstināt. Man aizmugurē bija pozicionējies un skaļi krāca puskails vīrietis ar zvēra apmatojumu uz ķermeņa. Organizatoriskā puse bija visdrausmīgākā, ko pēdējo piecu gadu laikā esmu pasākumos redzējusi - nepiemēroti, neorganizēti, neveikli, neizdarīgi, neprofesionāli pasākuma vadītāji, kuri vispār bija lieki. Aplausi pēc reliģiska rituāla (piemēŗam, baznīcā), manuprāt, ir amorāli, kur nu vēl tibetiešiem, kuriem aplausiem ir pavisam cita nozīme, pretēja, kā arī ritmiska plaukstu sišana viena priekšnesuma laikā, kur tibetiešu klejotāji izskatījās gaužām līdzīgi krievu kultūras Petruškai, jāpiebilst, ka vairākums skatītāju bija cittautieši. Mana blakussēdētāja šķirstīja nule iegādāto kalendāru ar budistu tempļu interjeriem, garām man pagāja vīrs, kuram uz kurtkas bija uzšūta Nepāla, bet es viņiem piedodu, jo viņi grib attīrīties, sasniegt laimīgu esamības stāvokli, bet neprot.. lasīt... šajā valodā. Es arī neprotu.    
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties