Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet
 
Rūdolfs Mings
15.02.2011
Autors: Inga Žolude
Pēdējā laikā visas latviešu dokumentālās filmas, ko esmu redzējusi (to nav daudz), mani ir pārsteigušas. Tās ir daudz labākas par pēdējā laika latviešu spēlfilmām. Šodien, piemēram, biju pirmo reizi Ventspils lepnumā - teātra namā Jūras Vārti, un tur rādīja Rūdolfu Mingu par 0,50 Ls. Burvīga filma, filmas filmā. Man patika šis rudmatainais hiperaktīvais un pārjūtīgais pusaudzis, mākslinieks, pianists. Gribētu es viņa enerģiju un dedzību, tā ka acis spīd un miedzas neviltotās dusmās! Bet zīmīga man bija atkal satikšanās ar tikpat ievērojamu personību - mācītāju Andreju Mediņu, neraksturīgi tautai pietuvinātu savas profesijas pārstāvi. Sanāca tā, ka vasarā bijām viņa vadītajā Bruknas muižā - smaga darba un paradīzes dārzā. Varbūt toreiz es vēl neapzinājos...Kalkutas liecības bija tieši pirms prombraukšanas un domas jau bija mājās, taču tagad, ieraugot viņu pēc pusgada uz ekrāna, likās, ka redzu labu draugu, lai gan, ja runājam par sirdšķīstību, man līdz mācītājam Mediņam kā līdz mēnesim.
Mingu rādīja kaut kāda vietējā kinolektorija ietvaros, un pēc filmas vēl varēja piedalīties jautājumu-atbilžu spēlē ar režisoru. Neko jaunu jau tur nevarēja uzzināt, ja nu kādu sīkumu par Rūdolfu pēc filmas. Apbrīnojama ir Rūdolfa mamma, kā to parāda ekrāns, kaut kur tālumā, bet runā it kā mēlēs caur ikvienu savu bērnu -  tās sajūtas, kad mamma sēž blakus klavieru baltajam un melnajam juceklim un cenšas ieviest kārtību tavās rokās...brīnišķīgi.

P.S. Turpmāk apsolu rakstīt biežāk
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties