Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet
 
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja
12.03.2011
Autors: Ingrida Tārauda
Piektā krūzīte kafijas, bezcukurs. Kas iestāstījis, ka kafija palīdz nesagurt un turēties līdz pēdējais spēka piliens tiek norīts kopā ar pēdējo kafijas lāsi un tad var mēģināt ieritināties gultas stūrī, jo viss ir izdarīts.. līdz rītam.. Nekā! Nelīdz ne kafija, ne aptversmes, ka jāizdara.. Miega bads ir pēc naktīm, kad dzejoļi pesteļojās un nāca ārā pa diviem.
Komentāri (2):
Paulis Birznieks 28.10.16 plkst. 02:16
Elementāra parādība,ja saprotam radošā procesa psiholoģiju - dodot brīvību tam galviņas slānim, kas rosās pats no sevis drusku augstāk par dziļo zemapziņu, bet nozīmīgi zemāk par ierobežotā prātiņa kontrolēto apziņu.
Kristīne Sadovska 15.03.11 plkst. 12:30
Aak, naktis, kad dzejoļi pesteļojas, jā... "Ziedonī un Visumā" bija tā labā frāze, ka sasniegta stadija, kad dzejoļus vairs nepieraksta, ļauj tiem atnākt un aiziet. Man likās, ka tā nu ir tiiik augsta lidotspēja... Un es izmēģināju, kā tas ir - ļaut dzejolim atnākt un aiziet. Drusku žēl tagad :))) Bet citādi - laba sajūta.
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties