Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet
 
***
29.08.2017
Autors: Santa Kalēja
Vakara krēslā iededzu sveci,
lai tā apspīd visus neizteiktos vārdus.
Vēlāk pavardā meklēju cerību,ko nesi,
pelnos rokoties,kaut vienu ogli,kas dus.
Starp pelēko dzīvi,tur nemanīju it nevienu,
it neko,kas gailētu manām acīm blāvām.
Nezināju,ka paši visam izdzist ļāvām.
Un tā,
vēl tagad,
kādā nezināmā vietā,
viena sirds pēc otras tādas sauc
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties