Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet
 
Uz perona
02.04.2018
Autors: Ernests Ābelis
Domāju daudzus no jums ir nomocijis šis jautājums. Katram ir bijis situācijā, kad paliec stāvot uz perona, noskaties uz aizejošo vilcienu. Tu esi paralizēts un nekustīgs, Tu neko nevari izdarīt ar sevi, it kā vēl iespēja skriet līdzi, bet kaut kas tomēr attur, varbūt nevajag.
Manuprāt, tā ir apziņa par to, ka nav īstā vieta, nav īstais laiks. Un šī mūžīga pretruna ar sevi, bubinot vienu, bet domājot ko citu. Pa lielam Tu jau esi viens ar sevi uz šīs planētas Zeme, pārējie ir tikai apkārt ar savu iekšējo pasauli.
Vai es ticu liktenim? Jā, jo kaut kam ir jātic, jo bez ticības nekas nenotiek. Ja netici nekam un nevienam, nekas īsti tavā dzīvē tā arī nenotiks, Tu tā ārī plūdīsi pa straumi, kā koka baļķis pa pusei iegrimis ar jau skaidru virzienu un ar noteiktu laiku azotē. Ņem piemērus no tiem cilvēkiem, kuri paši ir sasnieguši visu, pateicoties saviem spēkiem. Neklausies tos, kas tikai runā, runāšanas pēc.
Mums apkārt katru dienu ir mazākas vai lielākas iespējas, līdz ar to mēs paši veidojam nākotni no tagadnes. Atliek tik spert soli pa labi vai pa kreisi, tavā dzīvē nav tāda termina kā solis atpakaļ, aizmirsti par to. Jo viss kas notiek ar mums, notiek tikai uz labu. Viss ir iespējams ja vien to patiesi vēlies un redzi savu mērķi ik mirkli savu acu priekšā
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties