Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet

Korporācija

Grāmata pievienota: 03.07.17
 
Apakšvirsraksts:
Krievija un VDK gadsimtu mijā
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
cietie vāki
Autors:
Jurijs Feļštinskis, Vladimirs Pribilovskis
Lapaspušu skaits:
600
Platums:
156
Augstums:
217
Cena:
12.89 Eur
Izdošanas gads:
2017

Vēsturnieku Jurija Feļštinska un Vladimira Pribilovska monogrāfija KORPORĀCIJA pirmizdevumu neīsinātā veidā piedzīvoja 2009. gadā ASV — The Corporation: Russia and the KGB in the Age of President Putin. Pirms tam, 2008. gadā, šis darbs dažādās redakcijās jau tika izdots angļu, holandiešu, portugāļu un poļu valodā. 2010. gadā grāmata klajā nāca krievu valodā, bet 2012. gada maijā tika izdots otrais (atjaunotais un papildinātais) “Korporācijas” izdevums, kurš, 2015. gadā vēlreiz papildināts, nonāk arī pie latviešu lasītājiem.

Krievija un VDK prezidenta Putina laikos — arī tāds joprojām var būt šī pētnieciskā darba apakšvirsraksts. Jau 1996. gadā Krievijā, kad Jeļcinu pārvēlēja par prezidentu un varas akcijas saņēma oligarhu partija, tika likti pamati sistēmai, kas vēlēšanās uzvaru garantētu vienīgi Kremļa kandidātam. No visām pusēm drošībnieku ielenkti un savstarpēji konkurēdami, politikā nepieredzējušie oligarhi, kas nicināja tautu un neticēja nekādai demokrātijai principā un Krievijas demokrātijai jo īpaši, izlēma, ka par nākamo prezidentu jāievēl specdienesta vadītājs. Nez kāpēc viņiem šķita, ka šādu vadītāju oligarhi varēs viegli kontrolēt un nopirkt. Pārrēķinājās. 2000. gada 7. maijā Putins oficiāli kļuva par Krievijas prezidentu, taču pirmkārt viņš pārstāvēja sistēmu, kurā visu laiku bija strādājis, — Valsts drošības komiteju, šodienas Federālo drošības dienestu. Mūsdienu pasaulē FDD domā un darbojas kā korporācija — uzpērk, pakļauj un, ja nepieciešams, arī nogalina. Un šī spēka vadītā Krievija nesola mums ne mieru, ne labklājību. 

Ph.D. Jurijs Feļštinskis (dzimis 1956. gadā Maskavā, 1978. gadā emigrējis uz ASV), grāmatu Boļševiki i ļevije eseri (Parīze, 1985), K istoriji našei zakritosti (Londona, 1988; Maskava, 1991), Krušeņije mirovoi revoļuciji (Londona, 1991; Maskava, 1992, 2014); Voždji v zakoņe (Мaskavа, 1999, 2008) autors, vairāku pētījumu un biogrāfiju līdzautors, tostarp 2001. gadā kopā ar A. Ļitviņenko sarakstītajai FSB vzrivajet Rossiju, ko 2007. gadā izdeva 20 pasaules valstīs, sastādījis un komentējis vairākus desmitus Krievijas vēstures arhīvu dokumentu sējumu.

Vladimirs Pribilovskis (1956—2016) bija krievu politologs, vēsturnieks, žurnālists, publicists un tulkotājs. Vairāk nekā 40 grāmatu autors, līdzautors vai sastādītājs. 1980. gados krievu valodā pārtulkojis Dž. Orvela “Dzīvnieku fermu”. 1990. gadu otrajā pusē uzrakstījis šī darba turpinājumu Zverskaja ferma 2. Pribilovskis bija informatīvi pētnieciskā centra Panorama prezidents, vadīja tīmekļa analītisko un bibliogrāfisko uzziņu vietni Anticompromat. 2007. gada 31. maijā Maskavas prokuratūras darbinieki Pribilovska dzīvoklī veica kratīšanu, kuras gaitā atņēma arī
V. Pribilovska un J. Feļštinska grāmatas “Korporācija. Krievija un VDK prezidenta Putina laikos” melnrakstu elektroniskos datu nesējus. 2016. gada 12. janvārī radinieki Vladimiru Pribilovski viņa dzīvoklī atrada mirušu.

No krievu valodas tulkojis Atis Klimovičs
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

 

 8. nodaļa

 

PREZIDENTA CILVĒKI JEB AĢENTI UN OBJEKTI

1999.—2000. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija grūti noformulēt un paskaidrot, tieši kādēļ Putina kandidatūra ir slikta. Ārpus Sanktpēterburgas viņš nebija pazīstams, pat varētu teikt, ka vispār nebija pazīstams, un šī iemesla dēļ par viņu bija grūti pateikt gan labo, gan arī slikto. Tikai viena lieta bija skaidra jau 1999. gadā: Putins nāca no VDK, kur bija nostrādājis visu apzinīgo mūžu. Atlasi šai organizācijai veica speciāli cilvēki, atlasot tai arī ļoti īpašus cilvēkus. Ar šiem noslepenotajiem ļaudīm maz saskārās lielās valsts iedzīvotāji, bet, ja tas notika, tad bieži nezināja, ka kolēģi, draugi un pat radinieki strādā drošības dienesta struktūrās. Savukārt tie, kas strādāja šajās struktūrās, ļoti labi bija informēti cits par citu. Un pēc varenās organizācijas VDK-FDD gribas viņi palīdzēja viens otram, virzīja cits citu, iecēla aizvien augstākos amatos, izplatījās bezgalīgajās teritorijās kā ļaundabīgs audzējs. Neinformētā sabiedrības daļa nekādi nespēja saprast, ar ko izskaidrojama tā vai cita cilvēka karjeras izaugsme, jo viņš nebija izcēlies ar profesionālām prasmēm, bet drīzāk ar neprofesionālismu. Un aprobežotie kolēģi cits pēc cita kļuva par priekšniekiem. Nācās secināt, ka pie vainas ir padomju sistēma (vai arī valsts Krievija). Tomēr sistēma nebija nemaz tik ļoti bezjēdzīga, vienkārši tā bija pavisam cita sistēma — VDK-FDD sistēma, kurai bija pavisam cits mērķis: ar jebkuriem līdzekļiem visos vadošajos amatos iecelt savus aktīvās rezerves virsniekus vai savervētos aģentus.
Mēs pastāstīsim vien par dažiem Putina draugiem un paziņām un par vienu viņa ienaidnieku un ar šo piemēru pacentīsimies paskaidrot, kādēļ prezidents no VDK ir slikts. Viņš ir slikts ar to, ka velk aiz sevis augšup tūkstošiem mazu Putinu, tādus pašus nekādus kā viņš, vienīgi ar valsts drošības dienesta darbinieka vai aģenta apliecību, savus draugus, kas, cilvēcīgi spriežot, nav draugi, bet līdzgaitnieki no VDK-FDD, un pēc šīs pašas organizācijas gribas Putins viņus nodos, pārdos un piežmiegs, ja būs tāda vajadzība, — kā tagad līdz galam žmiedz aktīvās rezerves virsniekus, kas nosūtīti darbā pie Mihaila Hodorkovska un upurēti daudzmiljardu vērtajam ekonomiskajam projektam ar mērķi izlaupīt naftas kompāniju Yukos. Viņus vienkārši ziedoja atbilstoši apstākļiem. Specdienesta darbiniekam nemēdz būt draugu. Ļaudis, ar kuriem viņš satiekas, iedalās divās kategorijās: aģenti un objekti. Aģents ir cilvēks, kuru tu vervē, kas tev piegādā informāciju, kalpo par tavu avotu. Objekts ir tas, kuru tu izstrādā, t.i., formāli vai neformāli, taču ievies par viņu lietu. Dažreiz aģents kļūst par objektu, bet objekts par aģentu. Tā arī gadās.

Droši vien ne visus ļaudis, ar kuriem saskārās Putins, viņš apzināti iedalīja aģentos un objektos. Taču nav nekā naivāka, kā uzskatīt, ka Putinam ir un bija draugi, lai gan jebkurā valodā lietojuma biežuma ziņā vārds “draugs” ir viens no izplatītākajiem. Šajā nodaļā mums arī neizvairīties no vārda “draugs” lietošanas, attiecinot to uz daudziem cilvēkiem, ar kuriem tikās Putins. Taču kārtējo reizi uzķeroties uz šī vārda (tā izveidota valoda, ka nākas to lietot), lasītājam jāsaprot, ka šis “draugs” — nav draugs, bet kolēģis darbā VDK-FDD vai arī aģents, bieži vien formālā nozīmē. Vai arī objekts. Un tā — prezidenta “draugi”.

Līdzīgās grāmatas:
Valdis Atāls
Lato Lapsa
Philip Ruff
 
Frīda Mihelsone
Viktors Suvorovs
Daira Āboliņa
 
Lato Lapsa
Imants Liepiņš
Dita Rietuma, Normunds Naumanis
 
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties