Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet

Kukaiņu paradīze

Autors: Dace Sparāne

Vējš ir spēcīgi dzestrs un spirgts, tieši tāds, kas sīkradības, vieglsvara sacerētājus paceļ gaisā un aiznes jūrai pāri prom uz pasaules centra košajiem karuseļiem, un šaizemē, pļavās satupuši, kā rudas, ducīgas, izlepušas zemesbites vieni un laimīgi laiskojas pauli un andras, gundegas un jāņi, noras un ingas, ievas un ilzes un gundari un margaritas un… un… un… tā vien skaties, ka nejauši neuzkāp, nepienāc par tuvu bišu vai sarkano ugunsskudru alai, jo dzēlienu neviens pesteļotājs pēc neatpesteļos, staigāsi pietūcis atlikušās gaitas un nesamanīgi alksi pēc nākamā dzēliena.
Kas ir tas fokuss, aiz kam vieni rakstītāji paliek pieticīgu lupatdeķu darinātāji, kamēr citi ieauž savas un citu dzīves pārdrošos, kaismīgos gobelēnos?

Kur ir tas noslēpums, kas vienam Pandoras lādē ļauj lodāt turpu šurpu bez bažu tapt aizrautam nepasaulē, kurpret citi nevaid ne iedomāties par vāka pacelšanu?

Kāpēc viena un tā pati dzīves aina, uzrakstīta vieniem vārdiem, izsauc nicīgu smiekliņu histēriju vai liek degunam sarauties pretīgumā kā cūkas šņauķim, un cita, tāda pati aina, vien citiem vārdiem uzrakstīta, sasit kā ar atsperīgu lineālu pa pirkstiem, aizdedzina vaigus, sažņaudz balseni un dzīvo tavā prātā vairākas dienas, gadus, mūžus un pavēl iemīlēties to rakstītājā jaudīgāk par jebkuru apakšbikšu uzlējumu?

Rakstītājs var rāmi čubināties ap kastroļiem, burot maigu krējuma un sinepju mērci pusdienu gaidītāju tīksmē izsutušiem laša gabaliņiem, — un tā ir nesatricināma patiesība, un rakstītājs var pēkšņi piecirst kāju un mesties uz galvas ledusaukstā atvarā tur, kanjona bedres dibenā, — un tie ir neiedomājami meli, bet tikai gadījumā, ja pats savām acīm neesi tai kraujas malā topašbrīd. Tāpēc jau cieši blakus rakstītājam dzīvojošie nolemti tai trīsošajai migliņai sirds rajonā, — ja būs, tad patiesība būs jebkas, jo tikai īstums ļauj dzīvot pa īstam.

Ticība vai noticēšana? Kas jāraksta – patiesība vai meli, jeb varbūt ir kāda alternatīva? Nav jau, — tas, kas pa vidu, gribi negribi ir viduvējība, nekāda “litarātūriska” demagoģija te nelīdzēs. Rakstnieks ar saviem trauslajiem samta spārniem, ar savām asajām, stiprajām nieka kājelēm raksta, un tu tici, notici, — viņš raksta i baltu patiesību, i šerpus melus, kas attiecīgā pakāpē tāpat top par patiesību, varbūt pat pretimrunātāja patiesību, varbūt — bet lasītājs tic katram vārdam, — tic, ja šī patiesība ir tik pašapzinīga un noslēpumaina kā skudru pūžņa organizācija, kā Padmas bezmiegs Ilzes romānā “Insomnia”, ja šī patiesība ir tik kreptīga un izaicinoša kā Spāres-Spāres-Zvirgzdiņa kompānijas “Odu laiks”, ja tie meli ir tik nešpetni kā Alises bēgšana Ingas “Kamenēs un skudrās”, tik īsti kā Lukas un Aneles lidojums turpat citā Ingas stāstā, tik ļoti burvestībās dzīvi elpojoši kā Kinomāna vīzijas Jāņa “Meļu dzīrēs”.

“Viņiem, tai mājā, rādās, vēl nekas nav beidzies,” teic kukaiņu paradīzē, Kurzemes lauku sētā, ieklīdusi pilsētas meitene Ingas Ābeles stāstā “Uguns vērotāji”. Lai arī mums un jums… nebeidzas!

17/06/2010

 

Citas slejas:
Jaunākais blogos
Pazudis miglā... »
 
Pazudis miglā...
Autors: Paula Groševa / 13.03.16
  Dzintara acis, smilšu krāsas spalvas tik vieglas un pūkainas man pār vaigu nozibēja.   Vakars tumst ,uz ielām...
 

Autors: Paula Groševa / 13.03.16
Dejas uz kvēlojošām oglēm. »
 
Dejas uz kvēlojošām oglēm.
Autors: / 08.02.16
Prologs. - Skārleta Filipsa Džonsone, jums ir tiesības nerunāt bez sava advokāta klātbūtnes. - pratināšanas telpu pāršalca...
 

Autors: / 08.02.16
Suuts (no "Ze mēn from ze planet kōld mars" hronikām) »
 
Suuts (no "Ze mēn from ze planet kōld mars" hronikām)
Autors: Ilona Ozoliņa-Čiu / 03.09.15
1.       Ze mēn from ze planet kōld mars felt it in hiz bounz. Yēs, tudei iz ze dei. Ou, ze eksaitment. Ze...
 

Autors: Ilona Ozoliņa-Čiu / 03.09.15
Vēnās plūst asaras. »
 
Vēnās plūst asaras.
Autors: Kintija Jansone / 03.03.15
Saules stari laužas cauri cilvēku pūlim, mirdz peļķēs, mirdz skatlogos, mirdz acu atspulgos.Gaisā virmo siltums, tas glāsta manu...
 

Autors: Kintija Jansone / 03.03.15
Bet ja nu tomēr... »
 
Bet ja nu tomēr...
Autors: Kristīne Bērziņa / 09.03.14
Vakars pienāca ātrāk nekā parasti, un visas dienas garumā, mani izsekoja domas, viņas bija visur-uz krūzes malas, dīvana malas, zem...
 

Autors: Kristīne Bērziņa / 09.03.14
Jaunākie komentāri blogos
Vēnās plūst asaras. »
 
Vēnās plūst asaras.
Komentēja: Paulis Birznieks / 31.10.16
Skaisti ieturēts ritms, toņkārta, domas gaita, pašizjūta, bet vai tiešām tie visi "citi" ir vienmēr tik bāli, nelaimīgi,...
 

Komentēja: Paulis Birznieks / 31.10.16
Pazudis miglā... »
 
Pazudis miglā...
Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
Vēl lielāks brīnums - Amerikas kaķiem patīk latvietes. Mūsmājās ik pa pāris gadiem ierodas kāds kaimiņu kaķis, lēnām...
 

Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja »
 
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja
Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
Elementāra parādība,ja saprotam radošā procesa psiholoģiju - dodot brīvību tam galviņas slānim, kas rosās pats no sevis drusku...
 

Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
Raksti ar rakstnieku »
 
Raksti ar rakstnieku
Komentēja: Kristīne Sadovska / 22.03.11
re, arī pie mums ieklīst pa rakstītnepratējam :) un sazvērestības teoriju piekritējam.
 

Komentēja: Kristīne Sadovska / 22.03.11
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja »
 
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja
Komentēja: Kristīne Sadovska / 15.03.11
Aak, naktis, kad dzejoļi pesteļojas, jā... "Ziedonī un Visumā" bija tā labā frāze, ka sasniegta stadija, kad dzejoļus vairs...
 

Komentēja: Kristīne Sadovska / 15.03.11