Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet

Augšana un nieze. Grāmatas Sarkanie bērni recenzija

Autors: Ilva Skulte, speciāli Kultūras Dienai

Inga Žolude Sarkanie bērni. Izdevniecība Dienas Grāmata, 2012. Ir gan tematiskais dziļums, gan maģiski uzvilktais stāstījuma ritms.

Ja rakstnieks sevi piesaka ar tādu estētikā izrēķināti skandalozu un tomēr maigi poētisku darbu kā Ingas Žoludes Silta zeme, viņa nākamajās grāmatās tiek meklēta atbilde uz jautājumu, kam - skandāls un kam - poētika jeb, citiem vārdiem runājot, vai skandāls bijis tukšs poētisks instruments, vai aiz tā slēpies jūtu un sajūtu neatšķetināts bezdibenis un jaunas - savas poētiskās valodas īpašais, līdz galam neatklātais ritms? Neskaidri, tomēr droši var apgalvot, ka tie Ingas Žoludes darbi, kas iznākuši «pēc tam» - Mierinājums Ādama kokam pirms pusotra gada un jaunā grāmata Sarkanie bērni uz šo jautājumu atbild pozitīvi. Ir. Gan tematiskais dziļums, gan īpašais, maģiski uzvilktais stāstījuma ritms, gan laikmetam raksturīgā nieze sāpes vietā.

Sarkans

Sarkans ir spēcīga, simboliskas nozīmes ietilpinoša krāsa - mīlestība un kaisle, asinis un dzīvība, varmācība un sievišķība. Nemaz jau nerunājot par kolektīvajām traumām un sarkanās krāsas konotācijām mūsdienu latviešu atmiņā, nešķīstums, trakums un satraukums ir šīs krāsas ierastās līdznozīmes. Jau iepriekšējos tekstos sarkanie traipi Ingai Žoludei uzzied kā puķes, tie var būt asiņu traipi vai traipi no sarkanām, slapjām zeķēm, tiem var arī nebūt izskaidrojama avota, tomēr - uzmācīgi un atkārtojošies - tie ir iedarbīgi kā signāls (uzmanība) un simptoms (slimība). Un ir neapturama un maģiska kustība, kas aizrauj sev līdzi lasītāja instinktus - uzziedēšana un augšana kā jaudīga, dinamiska programma Žoludes prozas poētikā. Rezultāts varbūt ir ļaunuma puķes, varbūt - nevainības zīme, varbūt - bērns, varbūt - taurenis. Rakstniece parāda, cik tas viss ir netālu viens no otra, tik tuvu, ka var būt viens un tas pats - augšanas subjekts tevī var būt vai nu audzējs, vai bērns.

Romāna startam izmantots vēsturisks sižets, naturālismā nedaudz pārspīlēts stāsts par XVI gs. bērnu patversmi, no kura nosaukumu ieguvis romāns pats - sarkanā formas tērpa dēļ patversmes bērni iesaukti par sarkanajiem bērniem. Aprakstot necilvēcīgos apstākļus, kuros dzīvo bērni, pazemojumus, kas tiem jāpārcieš no pieaugušo puses, un pirmo kaisli ar letālu iznākumu, rakstniece iezīmē galveno tēmu - bērns ir debesis un daba, nevainīgs un vainīgs reizē. Tādēļ bērnības pasakainā pasaule - «trejmeitiņas» bērnudārzā tēlotajos fragmentos tēlotas kā princeses ar savām lellēm un putniem, pieaugušajam (vairs) nepieejamā pasaulē -tik viegli izšķīst pret ikdienas dzīves varmācību un rutīnu. Pieaugušo uzdevums ir izveidot ģimeni, dzimtu kā audzinošu, sargājošu struktūru - arī šī tēma caurvij vairākus autores darbus -, taču trīs galveno varoņu Nadjas, Mārītes un Liesmas ģimenes, lai arī cik dažādas, tomēr nespēj piedāvāt modeli ar drošības garantijām.

Skaudra sievišķība

Teksts sastāv no trim relatīvi nesaistītām daļām, no kurām vēsturiskā daļa veido tikai ievadu, tādēļ tālāko varētu daļēji uzskatīt par tās parafrāzi. Nākamā pasāža ievada liriskāku un abstraktāku tekstuālu iestarpinājumu rindu, kuru varones ir trīs meitenes, ko vēro bērnudārza audzinātāja, un visbeidzot centrālā sižetiskā līnija, kas savukārt atsevišķi sadalās trīs meiteņu dzīvesstātos. Vairākas daļas ievada epigrāfi no latviešu literatūras, kas veido paralēlu reģistru. Šis tekstveides paņēmiens - laužot sižetu, kas paredz nežēlību un brutalitāti, lai iestarpinātu lirisku atkāpi, dod iespēju autorei noturēt lasītāju jutekliski ievainojamā stāvoklī. Tieši tāpat, kā varonēm, kas tiek nodotas, izvarotas, pazemotas un samītas, neticamā kārtā ir dota iespēja atgriezties.

Ingas Žoludes zīme ir ne tikai pārliecinoša, izaicinoša un skaudra sievišķība, kurā viņa, iespējams, neapzināti apspēlējusi teju visu mūsu labāko «sieviešu literatūru» - Ezeru, Repši, Ikstenu, Ābeli, Manfeldi u. c., bet arī ierakstīšanās (pārsteidzoši, ja ņem vērā viņas izaicinoši kaitinošo tēlainību!) sava veida tautiski ekoloģiskajā mūsu literatūras līnijā ar lauku māju, dārzu un jūras romantizētajām vidēm. Saskaņā ar šo - dabasbērna koncepciju piedzimšanas process romānā simboliski atveidots kā atspārnošanas process. Un, ja Kafkas aprakstītajā metamorfozē riebums rodas, varonim pakāpeniski iegūstot kukaiņa perspektīvu, tad Ingai Žoludei kukaiņi un putni piedzimst par cilvēkiem, taču viņu dzīve izvēršas ne mazāk pretīga.

 

Jaunākais blogos
Anarhija. »
 
Anarhija.
Autors: Liv Edd / 02.04.18
Esmu ieslodzītaSavā iedomu pasaulē.Esmu pasargātaNo realitātes,no cilvēces,No sāpēm...Es radu savus likumus,Aizliegumus...Es...
 

Autors: Liv Edd / 02.04.18
Žurkulēns »
 
Žurkulēns
Autors: Liv Edd / 02.04.18
Visu redzošā žurkaKā trešā acsNovēro ik tavu solu,Kuru tu sperUz priekšu,priekšu,priekšu.Riņķojošais,melnais aplisNekad nevar...
 

Autors: Liv Edd / 02.04.18
Uz perona »
 
Uz perona
Autors: Ernests Ābelis / 02.04.18
Domāju daudzus no jums ir nomocijis šis jautājums. Katram ir bijis situācijā, kad paliec stāvot uz perona, noskaties uz aizejošo...
 

Autors: Ernests Ābelis / 02.04.18
Toreiz »
 
Toreiz
Autors: Ernests Ābelis / 02.04.18
Kaut es pagriezt laiku spētuViss pa jaunam vārdus sētuKaut kur tiešām paklusētuEmocījām vaļu toreiz liegtuEpizodēm divreiz...
 

Autors: Ernests Ābelis / 02.04.18
8. marts »
 
8. marts
Autors: Ernests Ābelis / 02.04.18
Gaismai vajag dienas staruMīlestībai sirdij tuvu garuVirziens saprotams un gaišsKā avots caurspidīgi skaidrs
 

Autors: Ernests Ābelis / 02.04.18
Jaunākie komentāri blogos
Suuts (no "Ze mēn from ze planet kōld mars" hronikām) »
 
Suuts (no "Ze mēn from ze planet kōld mars" hronikām)
Komentēja: Ligita Paegle / 16.08.17
Grūti kaut ko tādu lasīt, tāpēc negribas. Kāda ir motivācija tā rakstīt?
 

Komentēja: Ligita Paegle / 16.08.17
Vēnās plūst asaras. »
 
Vēnās plūst asaras.
Komentēja: Paulis Birznieks / 31.10.16
Skaisti ieturēts ritms, toņkārta, domas gaita, pašizjūta, bet vai tiešām tie visi "citi" ir vienmēr tik bāli, nelaimīgi,...
 

Komentēja: Paulis Birznieks / 31.10.16
Pazudis miglā... »
 
Pazudis miglā...
Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
Vēl lielāks brīnums - Amerikas kaķiem patīk latvietes. Mūsmājās ik pa pāris gadiem ierodas kāds kaimiņu kaķis, lēnām...
 

Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja »
 
..pēclaiks, kad dzejoļi pesteļoja
Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
Elementāra parādība,ja saprotam radošā procesa psiholoģiju - dodot brīvību tam galviņas slānim, kas rosās pats no sevis drusku...
 

Komentēja: Paulis Birznieks / 28.10.16
Raksti ar rakstnieku »
 
Raksti ar rakstnieku
Komentēja: Kristīne Sadovska / 22.03.11
re, arī pie mums ieklīst pa rakstītnepratējam :) un sazvērestības teoriju piekritējam.
 

Komentēja: Kristīne Sadovska / 22.03.11