Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Meklet

SAPŅI PILNOS TEIKUMOS

Grāmata pievienota: 27.04.26
 
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
cietie vāki
Autors:
JANSONE ILZE
Lapaspušu skaits:
160
Platums:
145
Augstums:
206
Cena:
9.38 Eur
Izdošanas gads:
2026

Krājums “Sapņi pilnos teikumos” ir sava veida spēle ar ārkārtīgi vienkāršiem noteikumiem — es jau biju atlasījusi virkni citātu, kurus vēlējos greizi interpretēt, un nosūtīju tos māksliniecei Inai Kantiķei. Viņa savukārt veidoja vizuālu pārpratumu — vai sapņu — ciklu, ilustrācijas izstrādājot ogles tehnikā. Manuprāt, svarīga šī nelielā krājuma vērtība ir tieši dubultvērojums, kuram saskaņā ar mūsu ieceri vajadzētu apliecināt atšķirīgos skatpunktus, tādējādi aicinot arī lasītāju vismaz prātā pievienot savu sapņojumu par katru epigrāfu. 

Ilze Jansone


Krājuma stāstos Ilze Jansone turpina meklēt īsto garīguma formu, un sekot viņas gaitām ir ļoti aizraujoši. Taču labāk par pašu autori nepateikt: “Visas šīs sejas ir manas. Manas sejas, kas atstātas baznīcās, aulās, zālēs, pasaules pilsētās, gultās, automašīnās, dzīvokļos, ģimenes Ziemassvētkos, visas sejas ir pazīstamas, visas — zināmas, visas — pretinieki. Kāds dāņu gudrinieks tika rakstījis, ka cīnīties pret visu pasauli ir mierinājums, bet cīnīties pašam ar sevi — šausmīgi. Un arī staigāt pa dzīvi uz galvas ir šausmīgi. Vai — komiski.”

Gundega Blumberga

ILZE JANSONE (1982) literatūrā ienākusi pirms divdesmit gadiem ar garstāstu “Viņpus stikla”. Līdz šim laisti klajā četri romāni: “Insomnia” (2010), “Vienīgais” (2015), “Vīru lietas” (2020), “Pasaules troksnis” (2025) un stāstu krājums “Umurkumurs jeb Ardievas feminismam” (2013). Ieguvusi doktora grādu teoloģijā un reliģiju zinātnē.

 

Ilustratore Ina Kantiķe

Jāņa Esīša dizains un salikums

Cieto vāku sējums, 160 lpp., izdota 2026. gada 27. aprīlī

   Harijam vienmēr aizrādījuši, ka viņš par daudz sēž telefonā. Kolīdz kompānijā sarunas par taisnīgumu, Harijs ir telefonā. Tiklīdz kāds ieminas par sociālajiem darbiniekiem, Harijs atkal ir telefonā. Kolīdz kaut ar pušplēstu vārdiņu piemin pasaules glābšanu — kā uz burvja mājienu viņš atkal telefonā. Bet nav tā, kā domā citi, — viņš nespēlē bezjēdzīgas, domāšanu

atveldzējošas vai rosinošas spēlītes un nešķirsta pat feisbuku.
   Īstenībā viņš svaipo. Met pa labi, met pa kreisi. 
   Piemēram, draugi atkal vārās par pasaules uzlabošanu, par sistēmas maiņu, komunikācijas uzsvaru pārbīdīšanu vai vēl kādu informācijas tehnoloģiju laikmeta alķīmiju, un, godīgi sakot, Harijs to vairs nespēj izturēt, lai cik tuvi būtu šie ļaudis. Viņš svaipo, nolēmis šodien meklēt tikai tādas meitenes, kuru profila bildē aiz muguras redzamas durvis. Tāpēc ka tā vēsta viņa Sehnsucht, viņa “meklētredzēt”, viņa īstenība, viņa “tas-kas-ļauj-pieņemtdoto”. 
   Nekāda racionāla iemesla tam nevajag — Harijs ir pārliecināts, ka visu mūžu jāmācās uzticēties tieši tai intuīcijas daļai, kura visai cilvēcei taču it kā uzskatāma par kopīgu. Tātad — atrodot kopīgo šķietamās nejaušībās, selfiju vai gandrīz profesionāli uzņemtu fotogrāfiju fonos, uzejot vienu atslēgvārdu, kas viņu ir apsēdis tieši šobrīd, un tad izvēloties — pa labi vai pa kreisi. Un nekādas tur universitātes izglītības, attiecību statusa, kaitīgu ieradumu, krūšu apkārtmēra, matu krāsas, kaķu vai suņu, vai pundurtrušu, Rammstein vai Maksa Rihtera, tam vispār nav un nevar būt nekādas nozīmes.
   Iesirms zirgaģīmis pozē vecas pils durvīs. Pa labi. 
   Nopietna rudmate liek atslēgu slēdzenē, šķiet, universitātē vai korporatīvajā birojā. Pa labi. 
   Pārpasaulīgi skaista sieviete pidžamas biksēs, mētelī un ar grābekli rokās stāv vaļējās kūts durvīs. Pa labi. 
   Jauna blondīne, savilkusi lūpas pīles dibena tūtiņā, atzvilusi pret Ford Escort atvērtajām durvīm un izgāzusi dibenu. Pa labi. 
   Trausla gaišmate ar izbiedētas aitas skatienu sejā, atspiedusies pret milzīga, antīka skapja durvīm, kas rotātas ar kokā grebtām lilijām. Pa labi. 
   Seksīga tumšmate pavērtās pils vai varbūt muižas durvīs, aiz kurām redzams garš, akmens flīzēm izlikts gaitenis. Pa labi.
   Formīga jauniete, galvu ietinusi lakatā; uz acīm saulesbrilles, bet seju aizēno kameras priekšā pacelts pirksts, no kura zarkukainis rāpo atvērtās insektārija durvīs. Pa labi.
Līdzīgās grāmatas:
BĒRZIŅŠ MĀRIS
AUZIŅŠ ARNOLDS
Lauris Gundars
 
Inga Žolude
Arno Jundze
Egīls Venters
 
Ģirts Koknēvičs
Guntars Ceravs
Inga Gaile