Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Meklet

SODĪBA

Grāmata pievienota: 07.04.08
 
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
cietie vāki
Autors:
Rasels Benkss
Lapaspušu skaits:
360
Platums:
157
Augstums:
232
Cena:
1.33 Eur
Izdošanas gads:
2008

Apbrīnojami meistarīgā stāstnieka, mūsdienu amerikāņu rakstnieka Rasela Benksa (Russell Banks, 1940) romāns SODĪBA (Affliction, 1990) vienlaikus ir gan trilleris, gan psiholoģiska studija, gan skaudri emocionāla apsūdzība varmācībai.

Ņūhempšīras panīkušās mazpilsētas policista un melnstrādnieka Veida Vaithausa satriecošais dzīvesstāsts vīrišķīgi tieši un spoži izgaismo pašu varmācības kodolu – mačo tradīcijas tumšo noslēpumu.
Soli pa solim “Vaithausu sāga”, ko vēsta Veida jaunākais brālis, kļūst tik nepielūdzami piesaistoša kā aizdedzināts deglis, kura uguns tuvojas dinamītam. 

Romāns sarakstīts 1989. gadā, pēc tā 1998. gadā uzņemta filma (režisors Pols Šraders, galvenajā lomā Niks Nolte (Oskara nominācija); galvenā varoņa tēva lomā Džeimss Koberns (Oskars par labāko otrā plāna lomu).

“Stāsts par vienkāršajiem ļaudīm, par tiem, who must worry, who can’t be happy – par tiem, kuri ir spiesti raizēties un nevar būt laimīgi. Rakstniekam, kas apņēmies rakstīt tik skaudri reālistiski, lieti noder sirds un drosme darīt šo reālismu cilvēcisku.”
Boston Sunday Globe

“Man nebija viegli pārtulkot šo grāmatu. Darba gaitā bieži gribējās raudāt. Nesaudzīga, bet šķīstījoša vīrieša dvēseles analīze – tāda, manuprāt, ir šī romāna būtība.”
Jānis Elsbergs

“Romāns SODĪBA ir ievērojams ar to, ka gļēvu, varmācīgu vīrieti Benkss padara pilnīgi saprotamu, tāpat kā Dreizeram tas izdevās ar Klaidu Grifitsu AMERIKĀŅU TRAĢĒDIJĀ”
Newsweek

“Rasels Benkss raksta ar teju aumaļainu kvēli. Šo iespaidu panāk viņa izteiksmes stils, brīžiem klaji tiešs, brīžiem saviļņojošs, un paradoksāli, ka vēstījums šķiet nākam no augstas, vēsas, olimpiskas perspektīvas, vienlaikus tomēr radot milzīgu jūtu enerģiju. (..) SODĪBA ir pa daļai spriedzes romāns, pa daļai psiholoģiska studija, pa daļai apsūdzība amerikāniskajai varmācībai, un tas ir izdevies visos šajos aspektos. Veida Vaithausa tēls spilgti izceļas uz pārējās jaunākās amerikāņu prozas fona.”
Newsday

No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs

Grāmatas mākslinieks Kristians Šics

ŠIS STĀSTS IR par mana vecākā brāļa dīvaini kriminālo uzvedību un pazušanu. Neviens mani nemudināja to visu stāstīt; neviens mani nelūdza to darīt. Mēs, kas viņu mīlējām, vienkārši vairs nerunājam par Veidu, pat savā starpā ne, kur nu vēl ar kādu citu. Gandrīz vai tā, it kā viņa nekad nebūtu bijis vai arī viņš būtu no kādas citas ģimenes vai citas vietas, kāds ļoti attāls paziņa, kuru nekad negadās sarunās pieminēt. Tātad, šādi stāstīdams par brāļa dzīvi, es nošķiru sevi no ģimenes un no visiem, kas viņu jelkad mīlējuši.
 Daudzējādā ziņā es šā vai tā esmu no viņiem šķirts, jo, kaut arī kauns un dusmas par Veidu nospiež mūs visus — manu māsu, viņas vīru un bērnus, Veida bijušo sievu un viņa meitu, viņa līgavu un dažus draugus —, citu kauns un dusmas atšķiras no manējām. Viņus sarūgtina viņu pašu kauns, tas satriec viņus, kā jau tam vajadzētu būt (jo Veids galu galā ir viens no viņiem, un viņi, par spīti visam, ir krietni ļaudis); un viņus mulsina pašu dusmas. Varbūt tieši tāpēc viņi nav lūguši mani klusēt. Es pats neesmu ne sarūgtināts, ne samulsis; gluži kā Veids es gandrīz kopš dzimšanas esmu juties apkaunots un nikns un esmu pieradis pie šīs greizās attieksmes pret pasauli: tāpēc starp visiem, kas Veidu mīlēja, tieši man piemīt īpašas spējas izstāstīt viņa stāstu.
 Lai vai kā, es tomēr zinu, ko domā pārējie. Viņi klusi cer, ka nav pareizi sapratuši Veida dzīvi un ka man izdosies to kaut kā sakārtot vai vismaz izstāstīt tā, lai mēs visi tiktu vaļā no kauna un dusmām un atkal varētu pie vakariņu galda vai automašīnā garāka brauciena laikā ar mīlestību runāt par savu brāli, vīru, tēvu, mīļāko, veco draugu; lai varētu vēlu vakarā gultā pirms aizmigšanas paprātot, kur gan šis nabaga vīrs tagad atrodas.
 Tas nenotiks. Tomēr stāstu es izstāstīšu, gan citu, gan sevis labad. Viņi grib ar šo stāstu atgūt Veidu; mana vienīgā vēlēšanās ir tikt no viņa vaļā. Viņa stāsts ir manas dzīves rēgains attēls, un es gribu to izsvēpēt.
 Kas attiecas uz piedošanu: jārunā par to droši vien ir, bet kurš no mums gan varētu to dāvāt? Pat es, atrazdamies visai tālu no šiem noziegumiem un sāpēm, nespēju viņam piedot. Piedošanas daba ir tāda, ka tad, kad jūs kādam piedodat, jums vairs nav no šī cilvēka jāaizsargājas, bet mums līdz pat mūža galam vajadzēs uzmanīties no Veida. Šā vai tā, nu jau ir par vēlu. Viņam nebūs nekāda labuma no piedošanas. Veids Vaithauss ir prom. Un es ticu, ka mēs viņu nekad vairs neredzēsim.

Līdzīgās grāmatas:
Inga Žolude, Tīts Aleksejevs
Māra Zālīte
Jānis Einfelds
 
Filips Rufs
Sergejs Loiko
Juris Kronbergs
 
Nataša Mosterte
Svens Kuzmins
Laima Kota