Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Šādas divas intervijas nekad nav notikušas. Tas ir iekšējais dialogs pašam ar sevi, iespēja plašāk izteikt savas domas, sīkāk izskaidrot cēloņus, kas pamudinājuši radīt šādus darbus, rādīt procesu, domu gaitu un atziņas, visu, kas autoru ir saviļņojis. Tas ļauj arī atsegt gleznu tapšanas tehnisko pusi, rādīt paņēmienus, palīglīdzekļus un izejas materiālus, kas atspoguļo to tēlu pasauli un tās vīzijas, kas autoram ir vajadzīgas, vienalga, vai tie ir foto, paša vērojumi vai MI ģenerēti attēli, kas lietoti ieceres īstenošanai.

Fiktīva intervija, kur jautājumi sadala un organizē tekstu, ir lasītājam vieglāk uztverama nekā garš monologs, kur dažādas domas un atziņas sastrēgst blīvā vienlaidus vēstījumā. Izdomātas intervijas bija ietvertas arī manā 2009. gada esejā, kas bija pieskaņota gleznu ciklam “Piektais bauslis, Revolūcija un karš”.

Pēdējos gadus mēs dzīvojam trauksmainā pasaulē, kuras tālākais liktenis ir neskaidrs. Un to atklāj ne tikai gleznas ieceres, liela vieta ierādīta pārdomām par cilvēka esību, sākot no Bībeles un beidzot ar pēdējā laika lielajiem tektoniskajiem grūdieniem.

Imants Lancmanis