DEBESĪS DIEVS BĪDA MĒBELES
Kā no dziļa miega es uzmodos kā vēzis atmuguriski ārēji vieglāks iekšēji īsāks rudens augļu spēks manī ielīst vasaras pēdējās dienas debesīs dievs bīda mēbeles “Vairs neuzzināt, kā Juris Kronbergs būtu sastādījis šo dzejoļu krājumu, bet es izdarīju šādi: pirmajā nodaļā jaunie Vilki Vienači, otrajā — dzejoļi, kas radušies pēc krājuma UZ BALKONA vai palikuši ārpus tā, trešajā — tie dzejoļi, kas rakstīti pēdējos divos gados, kad Juris jau dzīvoja Latvijā. Kad atkal un atkal tos pārlasu, apbrīnoju psiholoģiski precīzo laika izjūtu, atbrīvotību, valodas rotaļas, Jurim raksturīgo ironiju un asprātību. Pilnīgi iespējams, ka šis ir spēcīgākais viņa dzejoļu krājums. Reti savus labākos dzejoļus dzejnieks uzraksta mūža beigās, bet, manuprāt, Juris to ir izdarījis, it kā atvadoties, it kā cenšoties ieķerties dzīvē ar vārdu nagiem — asiem un maigiem. Patiesiem.” Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis V kā var zināt kas neskatoties uz visu vienmēr iespējams rakstīto pamainīt beigās vientulībā kad vērsīsies sevī un beigas nedēvēs par beigām par ko citu varbūt par neviena neuzdotu mīklu varbūt par sākumu
Līdzīgās grāmatas:
|