Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet

Vīna meditācija sievietei

Grāmata pievienota: 01.02.18
 
Apakšvirsraksts:
Patiess stāsts
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
cietie vāki
Autors:
Iveta Harija meita
Lapaspušu skaits:
160
Platums:
150
Augstums:
207
Cena:
6.10 Eur
Izdošanas gads:
2018

Latviešu autores Ivetas Harija meitas “Vīna meditācija sievietei” ir gan vērtīga pašterapijas grāmata, gan literāri pievilcīgs, patiess un iedvesmojošs stāsts par cīņu ar depresiju un atkarībām.

Kā piemēru drosmīgi analizējot pašas piedzīvoto, autores pieeja tēmai ir godīga, ar mēru pašironiska un dzirkstī labvēlīgā humorā. Pati par grāmatu un tās skarto tēmu, Iveta ir gana tieša: “Es joprojām īsti nesaprotu, kas tā depresija tāda ir. Iedomāta slinkuma slimība, kas piemetas no pārāk labas dzīves, vai tomēr bezgalīgs izmisuma muklājs, kas savelk ļaudis savos drūmajos akačos, lai neatlaistu vairs nekad. Uzdrīkstēšos teikt, ka daļa taisnības ir abās pusēs. Jo esmu tur iekšā. Man depresija traucē krietni sen, tādēļ es to mērķtiecīgi slīcinu. Vīnā. Tomēr joprojām neesmu īsti droša par rezultātu. Laikam jau tomēr neslīkst, draņķe. Kādu rītu es nolēmu pārstāt griezties ciešanu karuselī un doties ceļā. Prom no depresijas un atkarībām. Atpakaļ pie sevis laimīgās.”

“Aiz samtainā nosaukuma slēpjas atkailinošs stāsts par to, cik grūti dažkārt ir dzīvot, pat ja ārēji ar dzīvi viss šķiet kārtībā. Jo dvēselē mīt kāds tukšums, ko nevar un nevar piepildīt. Kāds caurums, pa kuru aizplūst mīlestība. Kāda tumsa, ko nevar izgaismot. Un tad alkas pēc mierinājuma var būt lielākas par visu — pat par sevis sargāšanas instinktu. Grāmata ir veltīta visām sievietēm, kuras zina, kas ir depresija un atkarības. Te nav gatavu dziedināšanas recepšu, te ir tikai viens godīgs stāsts par ceļu cauri savam šaubu un atziņu tuksnesim. Taču grāmata ir kā pēdas, kas paliek tuksneša smiltīs, — tās var iedrošināt un noderēt.”
Anna Peipiņa,
žurnāla “Annas Psiholoģija” redaktore

Apņemšanās

Protams, es zinu un bezgalīgi ticu, ka beigās viss būs labi. Ja šobrīd nav labi, tad tās vienkārši vēl nav beigas. Tādēļ uz noteiktu laika posmu esmu apņēmusies iepauzēt nākamā apļa izkārtojumu, lai vērotu un pierakstītu. Šoreiz gribu ne tikai atklāt, saprast un jau pēc pāris dienām aizmirst, bet analizēt, rakstīt un saglabāt vēlākai pārlasīšanai. Vēlos nostāties visu šo nejēdzīgo apļu sākumpunktā, ieraudzīt sevi tādu, kāda esmu, un būt mierā ar to. Spēt piedot un atlaist visas tās sāpes, kas kā vistas sasēdušas uz laktām manās krūtīs un klukst, bet nekust no vietas.

Vēl es gribu atrast prieku par dzīvi. Pagaidām ir grūti to iedomāties, bet es gribētu priecāties no visas sirds, tā, kā bērni to dara. Par niekiem un sīkumiem, pati par sevi.

Mana dzīve ir apmetusi desmitiem kūleņu, bet joprojām stāvu uz kājām. Esmu dzērusi, pīpējusi un dauzījusies. Tad nedzērusi, neēdusi gaļu un līdz vājprātam cītīgi meditējusi. Esmu bez apstājas daudz strādājusi, lai nepietiktu laika iedzeršanām. Tad likumsakarīgi izdegusi un pārgājusi uz antidepresantiem un psihoterapijām. Esmu plēsusi matus vainas apziņā savu bērnu priekšā. Tad attaisnojusies, aplejot melnām nievām savus vēl vairāk pagrimušos ģimenes locekļus. Visbeidzot nospļāvusies un, pasūtot visus pareizos dzīvotājus uz vistālāko Kambodžas ciematu, atkal atkorķējusi vīnu.

Šodien apņemos uz laiku apturēt savas dzīves skrējienu un fokusēt skatienu uz sevi. Pacensties būt pati sev prioritāte. Kā beduīns tajā senajā pastāstā par tirgotāju karavānu.

Vīrs apstādināja milzīgo tirdzniecības misiju tuksneša vidū, jo viņa dvēsele nebija paspējusi tikt līdzi. Tā ir jāpagaida. Viņš mierīgi apsēdās smiltīs un gaidīja, neliekoties ne zinis par sadusmotajiem tirgotājiem, kas kavē piegādes. Jo dvēsele ir svarīgāka par naudu un pat par laiku.

Arī man tagad vienkārši vajag pabūt ar sevi. Neievērojot nekādus īpašus nosacījumus, neejot mežā vai meditēt kalnos. Vienkārši dzīvojot savu dzīvi. Kad sagribēsies, iedzeršu vīnu, satikšu draudzenes, īstenošu ierastos projektus, būšu pieejama savai ģimenei. Bet šoreiz visu darīšu apzināti – nemitīgi sevi vērojot, dzirdot, jūtot un pierakstot.

Es noiešu atpakaļ uz visām tām vietām, kur esmu izkaisījusies, kur palicis kāds manas dvēseles gabaliņš. Kur smagi sāpējis, kur bijis neglīti vai nesaprotami. Tur esmu noplēsusi daļiņu sevis un apklājusi to negodu. Lai neredzas, lai nespīd, lai nosmok, kā to dara zāle zem tumša sloga.

Kaut kur tur zem tiem melnajiem slogiem guļ čokurā sarāvusies sieviete un azotē tur mazu meitēnu. Tā esmu es. Tur es gribu nokļūt.
Līdzīgās grāmatas:
Arvis Kolmanis
Alvils Bergs
Miks Koljers
 
Andris Akmentiņš
Kristīne Ulberga
Ērvins Velšs
 
Andris Kolbergs
Guntis Berelis
Māra Zālīte
 
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties