Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv


Meklet

Stikli

Grāmata pievienota: 04.04.16
 
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
cietie vāki
Autors:
Inga Gaile
Lapaspušu skaits:
176
Platums:
156
Augstums:
217
Cena:
6.89 Eur
Izdošanas gads:
2016

“Stikli” ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Tajā laikmets ir tikai ietvars, kurā rakstniece veido spilgtas sajūtu gleznas, paliekot uzticīga savas daiļrades galvenajai tēmai – robežstāvoklim. Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. Dzīvi no nāves šķir nejaušība, un veselību no slimības – kāds neapdomāts vārds vai rīcība. Sekas par sevi atgādina vēl ilgi – kā asas stikla šķēpeles.
Gundega Blumberga

Ingas Gailes “Stiklos” vēsture ir sveša, naidīga un neiepazīta teritorija cilvēku neskaidrajai esamības jēgai. Abstrakto pasaules iekārtotāju radītajās koordinātās apjukušie teksta personāži klejo, apvilkušies ar stikla ādu, kas tos nošķir no iedomātā un arī praktizētā pareizības režģa. Panika un bailes no dzīves uguns rimst vien ar piedzimšanas brīnumu, kam Gailes tekstā ir gan uzvaras, gan padošanās patoss. Īstā vēsture šeit ir zemādas procesu vijumos, straumēs, ritmos, alkās un apsēstībā pēc neapsolītās drošības salas, kurā divi cilvēki viens otram ir pasaules ass.
Gundega Repše

Romāna “Stikli” darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. “Stiklos” valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.
Inga Gaile

Romānā izmantoti dokumentāli fakti un avoti, bet galveno varoņu tēli, ieskaitot vārdus un uzvārdus, ir pilnībā izdomāti. Romāna darbības vieta - Strenču psihiatriskā slimnīca - tikai nosacīti atbilst reālajai, un visi tajā aprakstītie notikumi uzskatāmi par autores fantāziju.


Sērijas romāni top Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Nacionālā identitāte” ietvaros.
Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Vāku noformējumā izmantota Alfred Chenesy Johnston (1885-1971) fotogrāfija

Mašīna ilgi stāv gatves galā. Magdalēna ir tālajā galā pie dīķa un to neredz. Mārtiņš, paņēmis spaiņus, iet uz pļavām slaukt govis, viņš domā, vai iet un pajautāt, kas tādi un ko gaida. Viņš dauza ar spaini pa zābakoto kāju un meklē sevī atbildi, kā pareizi rīkoties.
 Iznāk Ilze, nosaka “labrīt” un noteikti dodas pa gatvi pie melni izliektās, augusta ceļos galīgi noputējušās mašīnas. Un tā, kā tikai to vien gaidījusi, sāk ceļu pa gatvi uz leju. Ilze apstājas. Tā nu viņi stāv: Mārtiņš īsroku kreklā ar diviem spaiņiem rokās, Ilze, vēl izlaistiem matiem, pelēkā kreklā un zilos brunčos, basām kājām. Magda nāk un skatās, cik viņi abi ir skaisti un tieši šai mirklī, viņa saprot no tā, cik skaisti abi izskatās zaļās zāles un zilo debesu ierāmējumā, viņa saprot, jo abi stāv kā koki, kā tādas asis, bez kurām pasaule izjuktu. Mārtiņš puspagriezienā pret Ilzi, mazliet jautājošu izteiksmi sejā, un Ilze ar atliektiem pleciem savā spēkā, pacēlusi plaukstu Mārtiņa nemiera mierinājumam.
 Kā es agrāk to nebiju ievērojusi? Biji pārāk ar sevi pārņemta, ko, Magda? Ar savām ciešanām? Rekur tas ir. Skaidri redzams. Divi cilvēki viens otram. Pasaules ass.
 Mašīna piebrauc pie kūts un apstājas. Kādu brīdi neviens laukā nekāpj. Agrs rīts, putni līksmo, vēl nav karsts, Magda nāk, no slapjajiem matiem, kas izspūruši uz visām pusēm, pil lāses uz krekla, viņa skatās uz Ilzi un Mārtiņu, viņa smaida, šūpo augumu, noglāsta vēderu, viņa iznāk pie kūts, viņa ierauga melno mašīnu, viņa kā iemieta apstājas kūts galā.

Līdzīgās grāmatas:
Tur
Kristīne Ulberga
Nora Ikstena
Māris Bērziņš
 
Jānis Einfelds
Andris Kolbergs
Andra Manfelde
 
Inga Ābele
Laima Kota
Nora Ikstena
 
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties