|
PROVIDENCES LIECINIEKS
Grāmata pievienota: 16.01.25
|
|
|
Apakšvirsraksts:
Sarunas ar Imantu Lancmani
Iesējums:
mīkstie vāki ar atlokiem
|
“Gara un izvēles izcilība. Dzīve, kas pakļauta mākslas vēsturei, gleznošanai un ilgāk nekā pusgadsimtu — pilij. Cilvēks, kas modinājis Rundāli no sabrukuma un veltījis tai savu dzīvi, padarot pili par vienu no spožākajiem muzejiem Austrumeiropā. Konceptuāls gleznotājs. Filozofs. Fatālists. Izsmalcināts dzīves vērotājs. Un pāri visam estētika — kā dzīves vadlīnija.
Šo grāmatu veido sarunas, kas mainīgā regularitātē ritējušas divpadsmit gadu garumā, no 2007. gada 18. decembra līdz 2019. gada 8. aprīlim. Visbiežāk — 2016. un 2018. gadā. Mēs runājām Rundālē, parasti, otrdienās. Tās bija mirdzošas pēcpusdienas — gan pilī, gan ēnainā dzīvokļa viesistabā vai sēdot iepretim topošai gleznai. Dimensijā, kurā Lancmanis dzīvo, laiks ir relatīvs — pagātne sajaucas ar šodienu, laika tunelis mutuļo, situācijas pārklājas… Tādēļ arī grāmatā laika plūduma virziens ir mainīgs. Jautājumu un atbilžu tīklojums salauž hronoloģiju. Varat atšķirt jebkurā vietā, un tur būs Imants Lancmanis.”
Ineta Meimane
Žurnāliste un rakstniece Ineta Meimane (1966) ir divu biogrāfiskās prozas grāmatu NO MANIS NEAIZEJ. LARISA MONDRUSA un NEPALIKT VIENAI TUMSĀ. NORA BUMBIERE autore. 20. gadsimta 90. gados strādājusi Latvijas Radio, kā deputāta palīdze darbojusies LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. 21.gadsimtā — publicējusies prozas kopkrājumos un periodikā, daudzu portretinterviju un aprakstu autore.
Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska
Manuskripts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latviešu Fonda un Stendera biedrības atbalstu
Gara un izvēles izcilība. Dzīve, pakļauta mākslas vēsturei, gleznošanai, ilgāk nekā pusgadsimtu — pilij. Cilvēks, kas modinājis Rundāli no sabrukuma un veltījis tai dzīvi, padarot par vienu no spožākajiem muzejiem Austrumeiropā. Konceptuāls gleznotājs. Filozofa domāšana. Fatālists. Izsmalcināts dzīves vērotājs. Estētika — dzīves vadlīnija.
Imanta Lancmaņa bērnības draugs un viens no tuvākajiem līdzgaitniekiem Rundālē Leopolds Mārcis Kļaviņš (1940—2020) 2018. gadā sacīja: “Es Imantu saucu par renesanses ģēniju. Tik universālas zināšanas cilvēkam vispār nav raksturīgas — un vēl valodas, specifiskā heraldika… — ļoti rets komplekts. Un tāds viņš jau bērnībā bija.”
Te saplūdinātas sarunu stundas, kas mainīgā regularitātē ritējušas divpadsmit gadu periodā, no 2007. gada 18. decembra līdz 2019. gada 8. aprīlim. Visbiežāk 2016. un 2018. gadā. Mēs runājām Rundālē, parasti, otrdienās. Tās bija mirdzošas pēcpusdienas — gan pilī, gan ēnainā dzīvokļa viesistabā un sēdot iepretim topošai gleznai.
2021. gada 11. novembrī, pašā Lāčplēša dienas vakarā, šīs grāmatas manuskriptu tiku pabeigusi un nosūtījusi Imantam Lancmanim ar vārdiem: “Nododu Jūsu bargai kritikai, tikko no krāsns, privāti ārkārtēji dārgs projekts!” Un joprojām sirdi silda viņa pirmā reakcija uz manuskriptu: “Cik vienreizēji ir tas, ka esat saglabājusi, vietām varbūt pat pārāk konsekventi, manu emocionālo izteiksmes veidu, kas šos tekstus būtiski atšķir no visa pārējā, kas par mani jebkad ticis publicēts. Ir sajūta, ka dzirdu pats sevi runājam, un pat viegli uztraucos, dzīvojot līdzi attiecīgajai tēmai.”
Ceļš līdz grāmatas izdošanai gan izrādījās garāks, nekā abi ar Lancmani bijām cerējuši, tomēr pacietīgi esam ļāvušies Providencei.
Vēlos norādīt, ka šī nav Imanta Lancmaņa biogrāfija. Šis ir viņa skatījums uz pasauli sevī un sevi pasaulē katras sarunas brīdī, mirkļa impulsi un tvērumi. Spontānu izjūtu, laika destilētu pārdomu, notikumu fiksācija, ļaujot nojaust matēriju un manīt kluso fonu, kurā viss norit. Ļaujot iemirdzēties gan eksistences kodolam, gan debesjumam. Tuvāk patiesībai.
Dažām lietām jāpaliek neizskaidrotām. Metafizika, ko grūti definēt, bet kas ir klātesoša.
Lancmaņa valodas plūdums un frāzējums. Bija svarīgi fiksēt viņa teikumu konstrukcijas, raksturojošus vārdus, izteiksmi, ainas, ko viņš uzbur… Arī aprautās frāzes.
“Diemžēl bieži izvēlos ko žargonisku… Un kaut ko pārspīlēju — man tas piemīt. Kad redzu, kas pēc diktofonā ierakstītā atgriežas pie manis — daudzi laipni žurnālisti atsūta, — tad svītroju nost daudzus tādus vārdiņus. Ir daži tādi, ko pats ciest nevaru. Piemēram — “absolūti” un vēl citi. Man ir nepieciešamība uzsvērt.”
Grāmatā atstāti šie impulsi.
Šī grāmata nav lineāra. Dimensijā, kurā Lancmanis dzīvo, laiks ir relatīvs — pagātne sajaucas ar šodienu, laika tunelis mutuļo, situācijas pārklājas… Tādēļ arī grāmatā laika plūduma virziens ir mainīgs. Jautājumu un atbilžu tīklojums salauž hronoloģiju. Varat atšķirt jebkurā vietā, un tur būs Imants Lancmanis.
Līdzīgās grāmatas:
|
Ēriks Hānbergs
|
|
|
Atis Klimovičs
|
|
|
Uldis Rudaks
|
|
|
|
Tatjana Žagare-Vītiņa
|
|
|
50 ukraiņu autori
|
|
|
Inga Ābele
|
|
|
|
Lato Lapsa
|
|
|
Viktors Suvorovs
|
|
|
Atis Klimovičs
|
|
|
|
Aktuālās DG grāmatas
|
Andris Zeibots
|
|
Normunds Naumanis
|
|
Jānis Lejiņš
|
|