Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Meklet

Post Scriptum

Grāmata pievienota: 26.08.19
 
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
Cietie vāki
Autors:
Dzintars Sodums
Lapaspušu skaits:
344
Platums:
148
Augstums:
206
Cena:
7.72 Eur
Izdošanas gads:
2019

Izlasē apkopotas iepriekš grāmatās nepublicētas rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Dzintara Soduma (1922–2008) “Kapātas esejas”, dažādu gadu raksti par dzīves un literāro pieredzi, literatūru, valodu un Latviju, arī ieskats sarakstē ar Jāni Krēsliņu senioru, kā arī atdzejojumi — T. S. Eliota “Tukšā zeme” un Vergilija “Būkolikas” ar Dzintara Soduma un redaktoru Artura Hansona un Venta Zvaigznes komentāriem, u. c. darbi. Krājuma nobeigumā literatūrpētnieces Kristas Annas Belševicas skatījums uz Dzintara Soduma daiļradi un izlases sastādītājas Noras Ikstenas eseja par Dzintaru Sodumu.

“Par Sodumu ir zināms relatīvi maz. Pareizāk, par viņu ir rakstīts pietiekami maz, lai runāšanai par viņu vēl trūktu konteksta. Gan trimdas, gan Latvijas kultūrā viņš vēl rūpīgi jāieraksta. Kā ārkārtīgi smalki emocionāla un niansēti in­telektuāla persona, komplicēta, tāpat kā viss viņa rakstītais un tulkotais. Vadoties pēc viņa dažkārt mainīgajās emocijās izteiktā, ir viegli iegūt sašķobītu priekšstatu par viņa sociālo un kulturālo lomu. To, vai Dz. Soduma mīts būs nākamajām paaudzēm lietojams, noteiks vēl citi pētnieki, lasītāji un viņu interpretāciju daudzveidība un dziļums.”
Krista Anna Belševica, literatūrpētniece

Grāmata tapusi un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska

Valodas leukemija

Te izraksts no vācu okupācijas laikā Rīgā iznākušā laikraksta “Tēvija” (nr. 180, 1944. g. 2. aug.). Tas ir vācu kaŗa ziņotāja raksts, tulkots Berlīnē, Cēlendorfā, latviešu kaŗa ziņotāju redakcijā:
  “Izprotot stāvokli austrumos, jautājums, kā viss tas varēja gadīties, paliek pilnīgi pie malas, izņemot gadījumu, ja uz to jāatbild, lai secinātu no tā nākotnes konsekvences. Šai ziņā daži sīkumi vēl rezervējami vēlākam. Kritisko pētījumu, kādi ir bijuši iemesli un pretiemesli, varēs vērtēt patiesi tikai pilnā mērā rīcību nosakošajos apstākļos. Vienmēr no jauna jāpasvītro visizšķirīgākais moments, proti, ka pirmā kārtā skaitliskā nesamērība bijusi tā, kas radījusi neveiksmes, kuŗu iedarbībā mēs tagad atrodamies. Šis fakts neļauj sevi grozīt un spriedelēt.”
  Abstrakcijas. Neviena reāla vieliska vārda. Pa daļai šādi rakstīt ir ģermāņu tradicija — vīrietis ir tik cēls, dvēselīgs, ka viņš rīkojas tikai ar aiteriskiem vārdiem. Pa daļai šāda valoda ir sekas trūcīgajai pārtikai, kāda divus gadu desmitus bija Vācijā pēc 1. pasaules kaŗa. Pa daļai šīs abstrakcijas izsaka apstādinātu psīchi.
  Trimdas valoda lielā mērā ir abstrakta. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka Amerikas Latviešu Apvienība ir veidota uz Sabiedrisko lietu ministrijas principiem — vienoti, nokušināti. Ja ALA darbotos uz polītisku partiju pamata — ja, mandāta laikam beidzoties, valdošā partija nodotu kasi citas partijas patstāvīgai rīcībai ar citu valodu un citām metodēm — tad trimdas preses valoda būtu ne abstrakta, bet reāla, priekšmetaina. Tā varētu būt konservātīva, centra un strādnieku partijas valoda. Protams, dažs darbinieks var izlaisties melnsimtnieka valodā. Bet būs citi, kas meklēs polītisku valodu.
  Citzemju vietvārdu un personu vārdu rakstība latviešu valodā ir sazvērestība: tikai mēs zinam, kā mēs to darām un no kāda oriģināla darināts fonētizētais īpašvārds.
  Vai latviešu valoda ir iesaldēta tāpat kā valsts zelta fonds?
  Ja grib gausties, var teikt, ka latviešu valoda trimdā ir nolaista, noplukusi kā Latvijas vienmāja, netīra kā kopciems, sameistarota kā Padomju Latvijas prese. Bet labā prātā var teikt, ka gan trimdā, gan Latvijā ir daudz ļaužu, kas domā par latviešu valodu; ka joprojām valda žirgtā mude: saki to īsi un saprotami. Taču būtu vajadzīga mācībgrāmata “Vienkāršs paplašināts teikums” tā saliktā pakārtotu teikumu ķekara vietā, ko māca latviešu jaunatnei trimdā.
  Iepriekšējā paragrafa beidzamā teikumā ir trīs ģenitīvi cits aiz cita: “pakārtotu teikumu ķekara”. Locījumu sistēma latviešu valodā dažreiz panāk, ka teikuma daļas līp kopā. Blīvo posmu (frazi) derētu irdināt ar saikļiem.
  Stils ir griba un māka un vēl daudz kas cits.

Līdzīgās grāmatas:
Juris Kronbergs
Māris Bērziņš
Gundega Repše
 
Nora Ikstena
Lauris Gundars
Māra Zālīte
 
Leons Briedis
Osvalds Zebris
Daniels Kēlmans
 
Komentāri (0):
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties