AMOUR FOU

uz sākumu

AMOUR FOU

Grāmata pievienota: 06.05.09

Apakšvirsraksts:

Aplamā mīla 69 pantos

Izdevējs:

Dienas Grāmata

Iesējums:

cietie vāki

Autors:

Nora Ikstena

Lapaspušu skaits:

216

Platums:

170

Augstums:

172

Cena:

4.94 Eur

Izdošanas gads:

2009

“Kad rakstīju šo grāmatu, dzīvoju salā. Tā ir tāda vieta, kas man, ļoti iespējams, nozīmē vairāk par mīlestību, lai cik neierasti tas izklausītos. Tomēr tieši tur pie manis atnāca Amo, Ada un Īvs. Ak tu tētīt, kā mēs četratā plosījāmies! Tie trīs vispār nekādi nebija iegrožojami, es pati gan pa brīdim noslēdzos vienatnē . Gribēju sēdēt smuki gultiņā un pierakstīt skaistāko no zemes stāstiem – stāstu par mīlestību. Tak nebija ne vēsts no rāmuma. Maigi romantisks kā zieda drīksniņa, kaislīgi nāvējošs kā Tasmānijas velnu ala, skurbi grēcīgs kā meitu māja, naidā švirkstošs kā ugunsgrēks – tāds izvērtās šis vēstījums, tāpēc veriet vaļā to uzmanīgi.
Visādi citādi – sala atrodas turpat, kur bijusi, Ada un Īvs ir sveiki un veseli, es arī rimties negrasos un Amo, ticiet man, mierā neliksies – pie pirmās izdevības būs atpakaļ uz zemes raudzīt, kur kritušas krāšņo orgaismu lauku sēklas.”
Nora Ikstena

Grāmatas māksliniece Elita Šica-Vāvere

Grāmatas fragments »

1. pants, kurā Amo vēl maz ko nojauš par zemes dzīvi un kaislībām

Tieši tā tur izskatījās. Rožu ziedlapiņām kaisītā, smaržīgām eļļām svaidītā, liegu vīraku ietītā dūmakā snauda skaistākā jelkad pasaulē redzētā būtne. Pilnības iemiesojums. Samtaino ādu klāja tik tikko manāma viegla, zeltīta pūciņa. Cirtainie, rūsganie mati izrisa pār mīkstiem dūnu spilveniem. Ja kāds no zemes vīriešiem redzētu šīs pilnīgās, maigās, tomēr stingrās krūtis, viņš zaudētu galvu, ja kāda no zemes sievietēm redzētu šo miegā sacēlušos pauguriņu starp gludiem un vingriem gurniem, vēlme liktu iekārē nodrebēt viņas augumam.

Tik juteklisks, maigs un caurspīdīgs bija Amo miegs. Pēc labi padarīta darba — miljoniem uz zemi sūtītām orgaismām, kas apkārtējās bezgalīgajās plantācijās dienu un nakti spīdinājās kā maldugunis, gaidīdamas, kad tās noplūks Amo dievišķā roka, lai aplaimotu zemes iemītniekus.
Tas bija svēts brīdis, kad Amo izgāja orgaismu laukos. Cēli pieliekdamies, lai izmeklētu nobriedušākos. Augļi šais dievišķajos dārzos ienācās paši no sevis — nekatra saule tos gatavināja, nekatrs lietutiņš veldzēja, nekatrs vējš liegi aijāja.

Amo neieredzēja uz zemes tik ierastos solījumus par labāku dzīvi debesīs, jēdzīgāk bija parūpēties par dzīves nomocīto ļautiņu paradīzi zemes virsū. Kaut vai tā ilgtu dažas sekundes.

Amo maz ko nojauta par īsteno zemes dzīvi un kaislībām. No vienas puses, šī neziņa sargāja, no otras puses, brīžiem pārmāca liela ziņkārība, kas notiek starp vīrieti un sievieti, sievieti un vīrieti Amo sagādāto dievišķo brīžu starplaikos.

Viena balss brīdināja — nesper, Amo, kāju tai purvā. Audzē orgaismas, dari labu, guli mierīgi. Otra balss kārdināja — atstāj uz brīdi savus dūnu pēļus, dodies nezināmajā, paraugies, kas īsti notiek tur, lejā, kamēr augšā tās vajadzībām dīgst, plaukst un nobriest tavas auglīgās druvas.

Tik salds un pilnestīgs bija neziņas miegs. Zīžains gaiss un liega smarža, kas nāca pār viegli rasotiem orgaismu laukiem.

Un saldais neziņas miegs rādīja nākotni. Kā Amo nokļūs uz zemes un kā parādīsies mīlestība — tūkstošveide.

Pirkt »