AMOUR FOU
“Kad rakstīju šo grāmatu, dzīvoju salā. Tā ir tāda vieta, kas man, ļoti iespējams, nozīmē vairāk par mīlestību, lai cik neierasti tas izklausītos. Tomēr tieši tur pie manis atnāca Amo, Ada un Īvs. Ak tu tētīt, kā mēs četratā plosījāmies! Tie trīs vispār nekādi nebija iegrožojami, es pati gan pa brīdim noslēdzos vienatnē . Gribēju sēdēt smuki gultiņā un pierakstīt skaistāko no zemes stāstiem – stāstu par mīlestību. Tak nebija ne vēsts no rāmuma. Maigi romantisks kā zieda drīksniņa, kaislīgi nāvējošs kā Tasmānijas velnu ala, skurbi grēcīgs kā meitu māja, naidā švirkstošs kā ugunsgrēks – tāds izvērtās šis vēstījums, tāpēc veriet vaļā to uzmanīgi. Grāmatas māksliniece Elita Šica-Vāvere 1. pants, kurā Amo vēl maz ko nojauš par zemes dzīvi un kaislībām Tieši tā tur izskatījās. Rožu ziedlapiņām kaisītā, smaržīgām eļļām svaidītā, liegu vīraku ietītā dūmakā snauda skaistākā jelkad pasaulē redzētā būtne. Pilnības iemiesojums. Samtaino ādu klāja tik tikko manāma viegla, zeltīta pūciņa. Cirtainie, rūsganie mati izrisa pār mīkstiem dūnu spilveniem. Ja kāds no zemes vīriešiem redzētu šīs pilnīgās, maigās, tomēr stingrās krūtis, viņš zaudētu galvu, ja kāda no zemes sievietēm redzētu šo miegā sacēlušos pauguriņu starp gludiem un vingriem gurniem, vēlme liktu iekārē nodrebēt viņas augumam. Tik juteklisks, maigs un caurspīdīgs bija Amo miegs. Pēc labi padarīta darba — miljoniem uz zemi sūtītām orgaismām, kas apkārtējās bezgalīgajās plantācijās dienu un nakti spīdinājās kā maldugunis, gaidīdamas, kad tās noplūks Amo dievišķā roka, lai aplaimotu zemes iemītniekus. Amo neieredzēja uz zemes tik ierastos solījumus par labāku dzīvi debesīs, jēdzīgāk bija parūpēties par dzīves nomocīto ļautiņu paradīzi zemes virsū. Kaut vai tā ilgtu dažas sekundes. Amo maz ko nojauta par īsteno zemes dzīvi un kaislībām. No vienas puses, šī neziņa sargāja, no otras puses, brīžiem pārmāca liela ziņkārība, kas notiek starp vīrieti un sievieti, sievieti un vīrieti Amo sagādāto dievišķo brīžu starplaikos. Viena balss brīdināja — nesper, Amo, kāju tai purvā. Audzē orgaismas, dari labu, guli mierīgi. Otra balss kārdināja — atstāj uz brīdi savus dūnu pēļus, dodies nezināmajā, paraugies, kas īsti notiek tur, lejā, kamēr augšā tās vajadzībām dīgst, plaukst un nobriest tavas auglīgās druvas. Tik salds un pilnestīgs bija neziņas miegs. Zīžains gaiss un liega smarža, kas nāca pār viegli rasotiem orgaismu laukiem. Un saldais neziņas miegs rādīja nākotni. Kā Amo nokļūs uz zemes un kā parādīsies mīlestība — tūkstošveide. 
Līdzīgās grāmatas:
|
Žanri
Meklēt grāmatu
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv
Visas tiesības aizsargātas ©2009
