Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Meklet

BRĀĻI ŽAGARI

Grāmata pievienota: 16.01.24
 
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
mīkstie vāki
Autors:
Tatjana Žagare-Vītiņa
Lapaspušu skaits:
224
Platums:
170
Augstums:
210
Cena:
13.68 Eur
Izdošanas gads:
2024

“2017. gada Ziemassvētkus es svinēju Andreja un Jura vectēva mājās Kalna Žagaros netālu no Cēsīm. Tikko bija iznākusi mana grāmata par deviņiem ASV dzīvojošiem latviešiem, kuri cenšas nepazaudēt saikni ar Latviju. “Kad tu uzrakstīsi par mums?” smejoties jautāja viens no brāļiem.
Piedāvājums izraisīja jautrības pilnu domu apmaiņu par to, kā varētu izskatīties šāda grāmata. Īpaši ņemot vērā to, ka mūs ar Juri saista gandrīz divdesmit gadu ilga laulība un divi dēli.
Smējos kopā ar visiem, bet pēc laika sāku domāt — kāpēc ne?”
Tatjana Žagare-Vītiņa

“Brāļi Žagari. Lai arī atšķirīgi, tomēr abi liekami pie Latvijas kultūras kanona personībām. Juris — drosmīgs slēpotājs un veiksmīgs slalomists teātra vadībā, aktieris no Dieva, Cēsu Mākslas festivāla radītājs. Andrejs — daudzpusīgi talantīgs, ar vērienu darbojās Operā. Mūzikas sapratējs un sapņotājs. Varbūt tas bija brāļu mammas spēks, kura viņus tādus izaudzināja.
Mēs vienmēr ģimenē par brāļiem runājam. Kultūras kvalitāti mērām Žagaros...”
Dzintra Geka un Pēteris Vasks

“Andrejam un Jurim Žagariem šūpulī ielikts radošums un krietna deva praktiskā ķēriena. Andrejs ar savu aizrautīgo personību un liesmaino temperamentu atmodināja mūsu Baltā nama snaudošo dižumu un izcēla to no pieticīga provinciālisma. Jura skatuves pieredze palīdz Dailes teātrim tiekties uz augstākām virsotnēm.”
Sandra Kalniete

Publiciste Tatjana Žagare-Vītiņa līdz 2005. gadam dzīvoja Latvijā, strādāja par filozofijas un kultūrvēstures pasniedzēju un darbojās žurnālistikā — radošajās apvienībās Mistrus Media un “Labvakar”, arī Latvijas Televīzijā. 2005. gadā pārcēlās uz dzīvi Mičiganas štatā ASV un raksta preses izdevumiem Latvijā. Līdz šim autorei iznākušas divas grāmatas — 2015. gadā darbs “Sadzirdēti. Zvannieku stāsti” par Jura un Sandras Cālīšu Zvannieku mājām bez aprūpes atstātiem bērniem un 2017. gadā grāmata par dažādu paaudžu pieredzi dzīvojot emigrācijā “Neesam aizbēguši”.

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska

Četru un vairāk stundu garo Vāgnera operu koncertuzvedumu apmeklējums daudziem kļuvis par ikgadēju svētceļojumu. Vāgnera mūzikas maģija apbur un pievelk, kaut, nenoliegsim, aurai ap Cēsu “mazo Baireitu” piemīt arī zināma snobisma piedeva.
 Inese Zagorska apgalvo, ka Vāgneriādes ideja nāk no Andreja Žagara. “Tā ir Jura mīlestība, ko viņš grib parādīt Andrejam, ka tas nav beidzies, ka viņš turpina.”
 Katru gadu kopš Andreja nāves viņa draugi un bijušie kolēģi, lai turpinātu Andreja Žagara Kultūras un attīstības fonda iesākto darbu, Vidzemes koncertzālē Cēsis rīko veltījuma koncertus “Draugi — Andrejam Žagaram”. Koncertā uzstājas izcili mākslinieki, ar kuriem Andrejs sadarbojies kā Operas direktors un režisors, turklāt tā ir iespēja dzirdēt arī jaunas zvaigznes. Koncertu rīkošana pārsvarā ir Kristīnes Pasternakas, Artura Maskata un Normunda Matuta rokās. Viņi piekrīt, ka veltījuma koncerts ir vieta, kur satiekas Andreja draugi un tā publika, kas kādreiz apmeklēja viņa vadīto operas namu. Juris, uzskatot, ka tas būtu “neētiski un bezgaumīgi”, organizatoriskajās norisēs neiesaistās.
 Pirmais veltījuma koncerts 2019. gada 9. novembrī notika pārpildītā zālē, Mārtiņa Ozoliņa diriģētā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadījumā dziedāja opermūzikas zvaigznes Kristīne Opolais, Džonatans Tetelmans, Egils Siliņš, Mihails Čuļpajevs. Atskaņoja arī komponista un drauga Artura Maskata brīnišķīgo “Tango”. Tas bija vienīgais koncerts, ko apmeklēja arī Andreja un Jura mamma. Pēdējos gados viņas dienas paiet Kalna Žagaros. Nav vairs spēka doties tālāk par Priekuļu kapsētu, kur apglabāts Andrejs. “Pirmais koncerts bija fantastisks. Es raudāju visu laiku,” atceras Andreja draugs Juris Salaks. “Tāda sajūta, ka viņš visu bija sarežisējis, uzrakstījis scenāriju ar pareizo kulmināciju un atstājis testamentā.”
 Nākamais koncerts pēc gada notiek laikā, kad pasauli pārņēmusi kovida sērga un liekas, ka visi — gan mākslinieki uz skatuves, gan skatītāji zālē — ir noguruši no prognozēm par pasaules galu, piespiedu izolācijas, diskusijām par maskām un potēm. Pēc koncerta kāds piesardzīgi, kāds par spīti vīrusa fobijai, apskaujoties ar visiem, dodas uz otrā stāva vestibilu, lai satiktos pie glāzes vīna. Sanākušos uzrunā Arturs Maskats un Juris. Ir patīkami beidzot atraut acis no datoru ekrāniem un satikties ar dzīviem cilvēkiem, bet ne vīns, ne uzrunas nerada pacilātību, ko visi gaidījuši. Neviļus pametu skatienu uz sānu durvīm, pie kurām satraukti smaidošs stāv Juris un iedomājos — tūlīt ienāks Andrejs un rāmo murdoņu pārvērtīs svētkos.
 Tradīcija turpinās, visu izmēru zvaigznes cenšas ieplānot laiku savos aizņemtajos kalendāros, lai piedalītos veltījuma koncertos. Tie neliek vilties. 2022. gadā Opermūzikas galā koncerts “Draugi — Andrejam Žagaram” Vidzemes koncertzālē Cēsīs tika izvirzīts sabiedrisko mediju apbalvojumam “Kilograms kultūras”.
 Pēc gada 14. oktobrī veltījuma koncertā skan Džuzepes Verdi “Rekviēms”. Esmu Amerikā un gaidu atsauksmes. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajā tīklā Facebook ir viens no pirmajiem: “Pavi­sam drīz, 16. oktobrī, Andrejam Žagaram apritētu sešdesmit pieci gadi. Šo­vakar Vidzemes koncertzālē Cēsīs “Draugi — Andrejam Žagaram” Verdi Rekviēma pasaules līmeņa izpildījums. Domāju, ka viņam patiktu gan izci­lais sniegums, gan publikas atsaucība un, pats galvenais, mūzika. Paldies Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, diriģentam Andrim Pogam un, protams, Asmikai Grigorja­nai, Dmitro Popovam, Norai Suruzjanai, Edgaram Ošlejam.”
 Pēc pasākuma izskaņā sarīkotās pieņemšanas balss ziņu atsūta vedekla Alise, kas strādā koncertzālē par projektu vadītāju: “Nevarēju nepadalīties. Starp visiem sanākušajiem tik ļoti bija sajūtama tāda savā ziņā egoistiska (ne skaļi pausta) emocija, ka tieši viņš vai viņa ir bijis īpašs cilvēks Andrejam. Katram gribējās būt tam visvisīpašākajam. Tā ir tā sajūta, ko Andrejs prata radīt cilvēkos, kas viņam bija svarīgi.”

Līdzīgās grāmatas:
50 ukraiņu autori
Inguna Daukste-Silasproģe
Inga Ābele
 
Lato Lapsa
Viesturs Vecgrāvis
Atis Klimovičs
 
Ieva Struka
Lato Lapsa
Anita Rožkalne