PAR ĶEPĀM, ASTĒM UN ZVĒRIEM NEPARASTIEM
PAR ĶEPĀM, ASTĒM UN ZVĒRIEM NEPARASTIEM. Nebakadnukaķa stāsti ir dzejnieces un grāmatu recenzentes Kristīnes Sadovskas pirmā pasaku grāmata bērniem un pieaugušajiem. Sadovskas pasaku tēli ataino pasauli ap mums un mūs pašus — kādi esam, kādi gribam būt. Lilijas Berzinskas lieliskās ilustrācijas rosina iztēli un padara grāmatā sastopamās būtnes tuvas un mīļas. Kāpēc Vārnu iela ir Vārnu iela? Kas ir pasaules lielākā Peldētājpele? Kurš slauka skursteņus, pirms nāk Ziemassvētku vecītis, un ko darīt, ja mīkstais kaķa kažoks jau kopš agra rīta pārvērties ņercādā? Šie un vēl daudzi citi ir nebakadnustāsti par Nebakadnukaķi un radībām, kas mājo mums apkārt. Cilvēciskām. Jo cilvēki redz tikai tos, kas ir līdzīgi viņiem pašiem. Varbūt līdzīguma nemaz nav, bet varbūt tā ir vairāk, nekā spējam iedomāties. Ko gan domā tāds Nebakadnukaķis, kad glaužas gar kājām? Ej nu zini! Nebijs vienkārši stāsta par sevi un pārējiem. Man, tev, lieliem un maziem bērniem, mums visiem. Kristīne Sadovska (1969), Klāva Elsberga prēmijas laureāte par dzejoļu krājumu JUKUSI SAULESPUĶE (1995), sastādījusi latviešu dzejas krājumu ALL BIRDS KNOW IT, regulāri publicē jaunāko grāmatu recenzijas laikrakstā Diena un kultūras periodikā. Stāsti un dzejoļi publicēti žurnālā Karogs un citos periodiskajos izdevumos. Lilija Berzinska (1978) ir māksliniece, tulkotāja, bērnu rakstniece. 2009. gadā tika izdota viņas pirmā pasaku grāmata bērniem ar pašas zīmētām ilustrācijām NEZINĀMAIS ZVĒRS. Kā Nebakadnukaķis tika pie vārda Bija jauks vasaras vakars ezermalā. Tante pirmo reizi šovasar bija nolēmusi izpeldēties. Vispirms salasīja peldvietā izmētātās drazas. Sanāca divi lielie plastmasas maisi. Pilni ar kaudzi. Bet apkārtne uzreiz kļuva tīkamāka. Tante izklāja zemē pabalējušo, taču gauži mīļo sedziņu ar lācīšiem. Uz sedziņas kārtīgi nolika somu, izņēma dvieli, peldkostīmu un saulesbrilles. Vēl iedeguma krēmu. Un limonādes pudeli. Palūkojās apkārt. Novilka plato kleitu. Pārģērbās peldkostīmā. Saulīte sildīja, putni čivināja, sienāži sisināja. Kā jau vasaras laikā. Viņa piegāja pie ūdens un iemērca kājas īkšķi. Vēss. Tad — kāju līdz potītei. Vēss, bet tīkams. Tomēr mesties ar švunku ezerā Tantei negribējās vis. Tā tikai jaunībā var darīt. Vai skurbulī.
Līdzīgās grāmatas:
|
Žanri
Meklēt grāmatu
|