MINIMAS JEB VIENĀ ISTABĀ AR ANTONU VĒBERNU

uz sākumu

MINIMAS JEB VIENĀ ISTABĀ AR ANTONU VĒBERNU

Grāmata pievienota: 10.12.08

Izdevējs:

Dienas Grāmata

Iesējums:

cietie vāki

Autors:

Aivars Eipurs

Lapaspušu skaits:

120

Platums:

145

Augstums:

176

Cena:

0.95 Eur

Izdošanas gads:

2008

Tagad daudziem ir tetovējumi. Bet negribas bojāt miesu. Drīzāk domāju, ko drukāt uz T krekla. Arhetipi, simboli? Varbūt uzrakstu, nevis zīmējumu? Pēc ilgākām pārdomām nonāku pie secinājuma, ka vienīgais uzraksts, kas ir to vērts, ir mans dzimšanas laiks. Tātad Piecpadsmit pāri astoņiem.

“Es radīju minimu kā literāru žanru, jo tādi apzīmējumi kā refleksija, miniatūra vai maksima derēja tikai dažos gadījumos. Minimas ir sadzīviskas, te valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Šeit es rādu publikai nejaušu savas sirds portretu – šis mans teiktais atšķiras no Larošfuko teiktā tāpat, kā manas minimas no viņa maksimām.”
Aivars Eipurs

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieks Armīns Ozoliņš

Grāmatas fragments »

Vēlā vakarā Rīgas stacijā biju izņēmis no mutes zobu plati, jo domāju, ka šajā stundā vairs nevienu pazīstamu nesastapšu. Un, ja sastapšu, tad pasveicināšu, bet nerunāšu. Bet no Coca-Cola Plaza puses nāca Naumanis. Viņš teica:
— Noskatījos “Gabrielu”. Šausmīga filma.
— Šausmīgi.
Es izdabūju no mutes tikai šo vienu vārdu.
— Tu arī redzēji?
Es to biju domājis par saviem zobiem.