Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

“Labākais nezināmais amerikāņu rakstnieks” – tā amerikāņu žurnāls Publishers Weekly ir nodēvējis rakstnieku Edvardu Vitmoru (1933-1995), un nebūt ne bez iemesla, jo, pārvēršot vēsturi mītā, viņš spēj likt lasītājam izdzīvot reālo vēsturi visā tās grandiozumā. Romānu tetraloģiju Jeruzālemes kvartets viņš sarakstīja laika posmā no 1977. līdz 1987. gadam, dzīvodams te Ņujorkā, te Jeruzālemē.

Jeruzālemes pokera spēle ilgs divpadsmit gadu un likme nebūs nekas cita kā Jeruzāleme – Svētā Pilsēta. Tūkstošiem tirgotāju, blēžu un spēlmaņu saspēlēs milzu bagātības, cerot iegūt Svēto Pilsētu, tomēr beigu beigās 1921. gada Vecgada vakarā kādā paplukušā Jeruzālemes krogā pie Lielā pokera galda sēdēs tikai trīs vīri.
Šo trīs, tobrīd savstarpēji nepazīstamo spēlmaņu dzīves apbrīnojami veikli un neticami savijas ar leģendārā angļu lodra dzīvi, kurš 19. gadsimtā sarakstījis trīsdesmit trīs sējumu biezu pētījumu par Levantes seksu, trapistu mūku no Albānijas, kurš sarakstījis pasaules vecāko Bībeli, ideālistisko ieroču kontrabandistu Sternu, vēl kādu arheologu, kurš sev iekārtojis tīkamu dzīvokli Lielajā Piramīdā, un japāņu aristokrātu – baronu Kikuči, kurš kļuvis par mūku un trenējas loka šaušanā Sīnāja pakalnēs.
Tomēr pirms pēdējā pokera spēle var sākties, parādās vēl kāds, kurš tīko iegūt varu Jeruzālemē
– Nubars Vallenšteins – pasaulē lielākā naftas sindikāta mantinieks un fanātisks alķīmiķis, kurš spēlmaņiem sagādājis nevienu vien pārsteigumu, lai izjauktu ilgo pokera spēli un iegūtu Svēto Pilsētu.
Un kur gan citur šī episkā un slepenā pokera spēle varētu norisināties, ja ne antikvariātā, kas pieder 3000 gadu vecajam Jeruzālemes sargam Hadžam Hārūnam, ar kuru, kā arī ar stāstu par Bībeles viltošanu, un mistisko angļu lordu Strongbovu, lasītāji varēja iepazīties Jeruzāles kvarteta pirmajā grāmatā Sīnaja gobelēns.

Visas Jeruzālemes kvarteta grāmatas — Sīnāja gobelēns (latviski izdots 2011. gadā), Jeruzālemes pokers (latviski izdots 2012. gadā), Nīlas ēnas un Jērikas mozaīka — lasāmi gan kā patstāvīgi vēstījumi, gan kā vienots eposs, kas, risinādamies cauri laikiem, izauž košu un neaizmirstamu Vidējo Austrumu vēsturi.

“Es ļoti vēlējos, lai pietiktu ilgākam laikam, un varonīgi lasīju ne vairāk par divdesmit lappusēm dienā. Vēl es katru dienu stāstīju draugiem par iepriekšējā dienā izlasīto. Viņi neticēja un apgalvoja, ka es to esmu izdomājusi. Kā man gribētos, lai es tā spētu.”
Leslija Heizltona, The Jerusalem Post

No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis