|
INDIEŠU DIEVI UN DIEVES
Grāmata pievienota: 05.07.19
|
|
|
|
Tiek lēsts, ka 2020. gadā katrs sestais pasaules iedzīvotājs būs indietis. Indijas iedzīvotāja vidējais vecums būs 28 gadi. Tā būs pasaules jauneklīgākā nācija. Un šī nācija pamatos turpinās dzīvot pēc vissenākās pierakstītās likumu sistēmas — Manu likumu — principiem. Indijā līdzās jaunajiem tehnoloģiju centriem, kuri pārrauga kosmosa apguves programmas, aug arvien jauni tempļu kompleksi, kur svētku dienās neskaitāmi stāstnieki ap sevi pulcē ļaudis, kas kāri klausās nostāstos par dievu piedzīvojumiem un darbiem. Tradīcijas mainās lēni, un maģiskā domāšana šķiet nezūdoša. Ceru, ka latviešu lasītājs jutīs zinātkāri iepazīties ar šo bagātīgo un aizraujošo hindu dievu pasauli, ar kuru var iznākt saskarties ne tikai Indijā, bet arī daudzās citās Dienvidāzijas valstīs.
Sigma Ankrava
INDIEŠU DIEVI UN DIEVES sniedz ieskatu hindu mitoloģijas dievu panteonā. Autore asprātīgi un dzirkstīgi īstenā pasaku stāstnieka garā šo krāšņo gobelēnu izklāj lasītāja priekšā. Grāmatu papildina plašs tekstā ietverto nosaukumu un terminu alfabētiskais rādītājs un autores uzņemtas fotogrāfijas.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
GANEŠA
Ganeša ir gudrības, tālredzības un visa laba iesākuma dievs. Viņš ir šķēršļu aizvācējs, mākslu un zinātņu aizbildnis. Ganeša valda pār trešdienu. Hindu vecāki labprāt redz savus bērnus uzsākam skolas gaitas tieši trešdienā.
Ganeša ir Šivas un Pārvatī vecākais dēls. Ikonogrāfijā viņš ir attēlots ar ziloņa galvu, apaļu vēderu, četrām rokām un sēžam uz lotosa zieda vai jājam uz peles. Viņš tur savās trīs rokās kara āvu, lotosa ziedu un cilpu. Ceturtās rokas plauksta pavērsta pret lūdzējiem sargājošā žestā. Ganešu pielūdzēji bieži uzrunā ar mīlestības pilno vārdu Ganešapā — tēvs Ganeša. Vēl Ganešu dēvē par Ganapati — visa esošā valdnieku. Dažkārt Ganeša tiek attēlots savu divu sievu sabiedrībā — tās ir Sidhī, garīgais spēks, un Ridhī, pārticība. Viņam ir divi dēli — Šubha, labvēlība, un Lābha, peļņa.
Ganeša ir viens no populārākajiem hinduisma dieviem. Tāpēc ar viņu saistās bezgalīgi daudz nostāstu variantu — arī par viņa piedzimšanu. Reiz dieve Pārvatī gribējusi netraucēti nodoties peldei un lūgusi Šivas balto bulli Nandi sargāt pils durvis un nevienu nelaist iekšā. Negaidīti pārradies Šiva, un Nandi savu saimnieku, protams, pilī ielaidis. Pārvatī par traucējumu ļoti noskaitusies. Nākamo reizi, kad nolēmusi nodoties skaistumkopšanai, viņa no tumerika ziedes, ar kuru bija noklājusi seju — procedūra, ko indiešu sievietes praktizē arī mūsdienās, — izveidojusi mazu zēna figūriņu, nosaukusi to par Ganešu, savu dēlu. Dieve iedvesusi radībā dzīvību un pavēlējusi stāvēt sardzē pie pils vārtiem, nevienu nelaižot iekšā. Drīz pārradies Šiva, bet zēns nav laidis dievu paša mājā. Dusmās Šiva sūtījis savu karaspēku tikt galā ar puiku. Bet karaspēkam tas nav bijis pa spēkam. Tad Šiva niknumā uzbrucis Ganešam un norāvis tam galvu. To redzot, savukārt saskaitusies Pārvatī. Viņa pieņēmusi desmitroku Durgā avatāru un solījusies iznīcināt visu pasauli, ja Šiva neatdzīvināšot viņas dēlu un nepasludināšot Ganešu par pirmo starp dieviem. Šiva lūdzis dievu Brahmā pēc iespējas ātrāk atnest jaunu galvu Ganešam — vienalga kādu, bet no pirmās dzīvās būtnes, kura skatu vērsusi uz ziemeļiem. Gadījies, ka tas bijis zilonis, un Brahmā atnesis ziloņa galvu. Tā nu Ganešam radusies ziloņa galva un viņam pirmajam no dieviem jāvelta ticīgo lūgšanas. Neviens dievs lūgšanas neuzklausīs, pirms nebūs uzrunāts Ganeša.
Cits nostāsts vēsta, ka Pārvatī ilgi un nesekmīgi vēlējusies tikt pie bērniņa. Tad dievs Šiva, viņas vīrs, ieteicis griezties ar lūgšanām pie Višnu. Par godu Višnu Pārvatī neko nav ēdusi veselu gadu. Višnu dievei parādījies un apsolījies vienmēr piedzimt kā viņas dēls — jebkurā laikmetā. Drīz piedzimis Ganeša, visi dievi nākuši raudzībās un ļoti priecājušies par skaisto mazuli. Tikai saules dieva Sūrjas dēls Šanidevs nav paskatījies, baidoties ar savu svelmējošo skatu nodarīt tam ļaunu. Šiva un Pārvatī pārliecinājuši Šanidevu, ka nekas ļauns nenotiks, lai paskatoties gan. Bet ļaunums tomēr noticis, un mazajam Ganešam nācies meklēt jaunu galvu. Dievs Višnu strauji lēcis mugurā savam dievišķajam ērglim Gārudam un devies meklēt piemērotu galvu. Viņš drīz atgriezies ar ziloņa galvu un tā izglābis dievu Ganešu.
Vēl citā variantā teikts, ka reiz dzīvojis varens dēmons Gadžasura ziloņa izskatā, kurš ar lūgšanām Šivam iemantojis varenā dieva labvēlību. Gadžasura panācis, ka Šiva viņam dāvājis bruņas, kas nav caursitamas, un spēju spļaut uguni. Tā dēmons īsā laikā pakļāvis visu pasauli un nodomājis sev pakļaut arī dievus. Viņš atkal lūdzies Šivu un nodevies askēzei, līdz dievs viņam parādījies un apsolījis piepildīt lūgumu. Gadžasura lūdzis, lai Šiva turpmāk mistu viņa vēderā. Šiva gan mazliet pabrīnījies par tādu lūgumu, bet bijis ar mieru. Pārvatī nekur vairs nav varējusi atrast savu vīru un griezusies pēc padoma pie Višnu, kurš zinājis visu, kas notiek. Višnu apsolījies palīdzēt, devies pie dēmona klejojoša aktiera izskatā un tik ilgi izklaidējis ar jautriem priekšnesumiem, līdz tas apsolījis piepildīt jebkuru lūgumu. Višnu tad lūdzis izlaist Šivu brīvībā no Gadžasuras vēdera. Dēmons brīnījies, ka kāds šo viņa noslēpumu uzzinājis, bet bijis spiests doto vārdu turēt. Šiva ticis brīvībā, bet dēmons mirstot lūdzis Šivu izpildīt viņa pēdējo vēlēšanos — lai viņa vārds neizzustu mūžībā. Šiva to apsolījis, pasaucis savu dēlu Ganešu un viņa galvas vietā uzlicis Gadžasuras galvu.
Ganešam ir viens nolauzts ilknis. Nostāsts vēsta, ka senatnē dievi viedajam Vjāsam nolēmuši darīt zināmu “Mahābhāratu”. Vjāsam vajadzējis palīgu, kurš pierakstītu viņa diktēto. Dievi sacījuši, ka vienīgais, kurš spētu tikt galā ar šo uzdevumu, būtu gudrais Ganeša. Ganeša piekritis, bet ar nosacījumu, ka Vjāsam viss eps jānodiktē bez pārtraukuma. Viedais tam piekritis, taču izvirzījis noteikumu, ka arī Ganešam viss teiktais jāpieraksta bez apstāšanās. Ganeša piekritis, un darbs sācies. Tomēr eps vēl bijis tikai pusē, kad dievam jau nodiluši visi rakstāmie. Tad Ganeša steigā nolauzis sev labo ilkni un turpinājis ar to pierakstīt Vjāsas diktēto. Tā pie mums nonākusi “Mahābhārata”.
Pēc citas versijas Ganeša zaudējis ilkni cīņā ar Parašurāmu. Parašurāma reiz vēlējies apciemot dievu Šivu Kailaša kalnā. Ganeša, kuram bijis uzlikts kalnu apsargāt, nav ļāvis Parašurāmam turp doties. Dusmās Parašurāma, kurš bijis bruņots ar paša Šivas dotu cirvi, licis ieroci darbā un noskaldījis Ganešam pusi ilkņa. Pārvatī, to redzot, ārkārtīgi sadusmojusies un bijusi gatava mesties virsū Parašurāmam, bet tad iejaucies Šiva un dievus samierinājis.
Pēc vēl kāda nostāsta Ganeša pats sev nolauzis ilkni. Tas gadījies, reiz vēlu naktī atgriežoties no svinībām pie bagātības dieva Kūberas. Ganeša bija tā pieēdies saldumus, ka viņa vēders pamatīgi uzblīdis. Pele, uz kuras viņš jājis, tikko spējusi vareno dievu panest. Brīdī, kad uz ceļa uzlocījusies čūska, pele pamatīgi nobijusies un savu jātnieku nometusi zemē, un tas nolauzis vienu ilkni. Turklāt Ganešam pārsprādzis vēders un visi saldumi izbiruši zemē. Mēness, kurš to visu redzējis, sācis nevaldāmi smieties un izteicis visai kritiskas piezīmes par Ganešas izskatu. Tad Ganeša visus saldumus uzlasījis atpakaļ vēderā, sajozis vidukli ar to pašu čūsku, lai nekas atkal neizbirtu, uzsēdies savai pelei un nolādējis Mēnesi, sacīdams, ka tas pavisam pazaudēšot savu spožumu, kas tam vispār dodot izskatu. Tā arī noticis. Tomēr citi dievi lūguši Ganešu ņemt lāstu atpakaļ, citādi naktīs esot pavisam tumšs. Ganeša arī piekritis, bet tikai daļēji, lai Mēness mācību neaizmirstu. Tā nu Mēness tikai dažas naktis mēnesī skatāms savā pilnā krāšņumā. Bet naktī, kad tiek svinēta Ganešas dzimšanas diena, ticīgie nedrīkst paskatīties uz mēnesi, lai neiedzīvotos nepatikšanās.
Ganešas citi vārdi ir: Amits — mūžīgais, bezgalīgais; Binajaks — šķēršļu novācējs; Devadeva — dievu dievs.
Līdzīgās grāmatas:
|
Dženifera L. Taitsa
|
|
|
Inga Žolude, Reinis Pētersons
|
|
|
Brigita Loze
|
|
|
|
Pīters Māršals
|
|
|
Riks Kārsons
|
|
|
Aktuālās DG grāmatas
|
Jānis Lejiņš
|
|
Juris Rozītis
|
|
Ēriks Vilsons
|
|