Andris Ogriņš (1975) dzimis un dzīvo Rīgā. Līdz šim izdoti divi dzejas krājumi – es zvēru pie kraukļiem (2008) un zem pulksteņa pulkstenis (2011). Par pirmo grāmatu 2009. gadā saņēmis Literatūras gada balvu Spilgtākā debija un Ventpils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Izcilības stipendiju. Pēdējā santīma grāmata ir dzejnieka pirmais dzejprozas krājums, kur 30 īsos, poētiskos stāstos, šķietami parastas ikdienas vērojumos, atklājas mūsdienu cilvēka kultūrvēsturiskā pieredze. Viena no Ogriņa tekstu pašvērtībām slēpjas faktā, ka kultūrzīmes un metaforas viņa rakstītajā nenokļūst nejaušības vai pozas pēc, katram viņa rakstītajam vārdam ir dziļa un dibināta vajadzība.
Andra Ogriņa proza ir nepiekāpīgi asociatīva, allaž spontāna. Laiku, debesu, kultūru, rēgainas ikdienas saliedējums. Dažam šķitīs, ka Ogriņš nestāsta stāstus. Toties viņa darbi liek atcerēties Žana Kokto teikto: “Māksla ir absolūti nepieciešama, tikai es nezinu, kāpēc.”
Jānis Rokpelnis
Grāmatas noformējumā izmantotas Māras Brašmanes fotogrāfijas
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu
Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska