Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Meklet

SARKANS AUTOMOBILIS MELNĀ NAKTĪ

Grāmata pievienota: 04.06.13
 
Apakšvirsraksts:
A. K. KRIMINĀLROMĀNU BIBLIOTĒKA
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
mīkstie vāki
Autors:
Andris Kolbergs
Lapaspušu skaits:
336
Platums:
110
Augstums:
165
Cena:
Grāmata vairs nav tirdzniecībā
Izdošanas gads:
2013

Pensionēts kriminālizmeklēšanas inspektors rāmi vada savas dienas Jūrmalas mājā, vērojot šodienas pasauli un kavējoties atmiņās – lietās, kas viņam joprojām nedod miera. Tikām recidīvists Kims Penopoliss, kurš reģistros savulaik palicis kā nenotverts, nokļuvis policijas dienaskārtībā kā iespējamais aizdomās turamais arvien biežākās bērnu pazušanās. Policijas šefs bezcerīgās lietas šķetināšanā nolemj neoficiāli pieaicināt veco kolēģi, pat nenojaušot, pie kā izmeklēšana novedīs.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

A. K. KRIMINĀLROMĀNU BIBLIOTĒKA:

Agri no rīta pamodies, sāku nosist laiku prātodams, ko ēdīšu brokastīs un ko un kā darīšu pēc tam. No rīta pamosties, bet uzreiz nekāpt ārā no gultas, ir visracionālākais man zināmais laika nosišanas paņēmiens. Tu aizbildini sevi ar nepieciešamību vismaz pēc vēl vienas gudras domas, it kā pamatoti atliec celšanos no minūtes uz minūti, grozies neskaitāmas reizes no kreisajiem sāniem uz labajiem un atpakaļ, līdz palags savīts resnā virvē kā žņaudzējčūska, vai ieslīgsti mīkstos, omulīgos sapņos, lai otrreiz pamostoties būtu aizmirsies pilnīgi viss, ko tu biji paspējis saštukot.
  Iepriekšējā vakarā es izlēmu, ka sagaidīšu no Roberta sekretāres Tīnas pārējos dokumentus un tikai tad ķeršos pie darba, tā ietaupot laiku, bet tagad, ziņkārības dzīts, es atkal un atkal skatījos uz dzeltenajiem aktu vākiem un beigās iestāstīju sev, ka prātīgāk esošos dokumentus tūlīt sasistematizēt un tad varēs ar jaunajiem kaudzītes tikai papildināt. Negribu teikt, ka pašam sevi pārliecināt ir vieglāk nekā citus, taču šoreiz tiešām tā bija.
  Man negaidītā atgriešanās pie kriminālmeklētāja operatīvā jeb detektīva darba – es diemžēl pat nezinu kā tagad tas oficiāli sauktos – sajūtu ziņā laikam līdzinājās nabaga jaunekļa izjūtām, kurš pirms daudziem gadiem, brūtes pievilts, aizklīdis pasaulē. Viņa vecāki miruši, pašu arī kaimiņi jau sen apraudājuši un aizmirsuši, bet nu viņš pēkšņi atgriežas dzimtajā pagastā kā bagāts censonis, priecājas par katru koku vai krūmu ceļmalā, ko atceras no senajām dienām, noņem to priekšā cepuri un paklanās.
  Apsēžoties pie rakstāmgalda, es nolēmu eiforisko svētku sajūtu nostiprināt ar labu zaļo tēju no ķīniešu apgleznotas eiropiešiem vien domātas tasītes ar plānām, caurspīdīgām porcelāna sieniņām. Ja orientējas uz vairākām darba stundām, tad kafijas dzeršana ir tikpat muļķīgs, nepiedodams barbarisms kā neatšķaidīta vīna dzeršana senajā Romā. Stipra kafija uz brīdi uzrauj stāvus gaisā, bet tūlīt palaiž vaļā un tu krīti atpakaļ zemē, turpretī tēja tavu piepacelto garu saudzīgi nēsās uz rokām līdz vakaram.
  Jau sagatavojos uz ērtu sēdēšanu pie rakstāmgalda, bet tur nepietika vietas pilnībā izvērstai Latvijas kartei, – blakus bija nepieciešams izklāt dzeltenajos ātršuvēju vākos glabātās lapas. Gandrīz trīsdesmit. Nācās pārvākties uz grīdas plašumiem, mesties rāpus.
  Katrai lapai bija pielīmēta vai iekopēta fotogrāfija un tā saturēja ziņas par kādu no meklētajiem objektiem: augums, matu krāsa, dažreiz arī asinsgrupa un beigās īpašās pazīmes – ar brillēm vai bez, dzimumzīmes, rētas, tetovējumi. Un informācija par apģērbu – izejot no mājas bija zilās džinsu auduma biksēs ar uzšūtiem spīguļiem, baltā T-krekliņā, bēšā vai citas krāsas virsjakā. Vidējas miesas būves, ar šauru bālu sejiņu, tāpēc izskatās jaunāka par saviem sešpadsmit gadiem. Citā lapā par citu meiteni bija rakstīts gluži pretēji – neraugoties uz saviem trīspadsmit gadiem, izskatās pēc nobriedušas sievietes. Tiek uzskaitītas vietas, kur meklēto personu vislielākās cerības sastapt. Informācija par tām adresēm droši vien nāk no vecākiem vai vecmāmiņām. Pēdējās parasti vislabāk zina, kurā miestā dzīvo pazudušās brālēni, māsīcas, mātes šķirtie vīri un tālāki radi, kam pašiem savu bērnu nav un tāpēc tie mīļu prātu bēgli varētu pieturēt, dot pajumti. Informāciju par rakstura īpašībām visdrīzāk būs devušas klases audzinātājas un tā noteikti ir nevainojami pareiza, jo tas ir ieinteresēts skatiens no malas. Bet ziņas par jaunekļiem, ar kuriem pazudusī satikusies, un klubiem, kur viņi kopā tusējušies, policija būs izspiedusi no vecāko klašu puišiem vai kaimiņmāju meičām. Konkurentes savās liecībās nav patiesas, ir tendenciozas, taču viņu rīcībā esošā informācija parasti izrādās neticami plaša. Un pēkšņi lasot man iebelž kā ar kalēja āmuru. Specializētās internātskolas direktore raksta: „Viņa tirgo ar savu miesu.” Teksts gluži bībeliskā leksikā. Izbēgušajai ir četrpadsmit gadu. Kad viņa sākusi? Pirms gada? Pirms diviem? Mēs visi par kaut ko līdzīgu esam dzirdējuši, bet tikai tad, kad to pasaka tieši, šermuļi pārskrien kauliem, un tu sāc domāt, meklēt atbildes uz jautājumu kāpēc?

Līdzīgās grāmatas:
Aldis Bukšs
Osvalds Zebris
Iveta Harija meita
 
Nora Ikstena
Svens Kuzmins
Laima Kota
 
Viktors Suvorovs
Ilze Jansone
Sanita Reinsone