|
|
DG autori
|
Ābele Inga
|
Prozaiķe, dramaturģe, dzejniece. Dzimusi 1972. gadā Rīgā. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu (2001).
Luga Tumšie brieži 2001. gadā vienlaikus iestudēta divos Latvijas profesionālajos teātros – Jaunajā Rīgas teātrī un Valmieras teātrī, 2002. gadā tā izrādīta Vācijā – Štutgartes Valsts teātrī, savukārt 2008. gadā tapis Tumšo briežu iestudējums Grieķijā. 2006. gadā luga Tumšie brieži Viestura Kairiša režijā ekranizēta. Luga Dzelzszāle iestudēta Latvijā, Dānijā un arī Somijā. Nacionālajā teātrī 2008. gadā Viesturs Kairišs iestudējis Ingas Ābeles lugu Skola. Savukārt 2009. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Māra Ķimele uzvedusi Ingas Ābeles lugu Sala. 2003. gadā Ingas Ābeles stāsts Mīlestības gadi iekļauts Itālijā izdotajā stāstu krājumā Noveles bez robežām - jaunie rakstnieki jaunai Eiropai, kur apkopotas 25 Eiropas valstu jauno rakstnieku noveles oriģinālvalodā un itāļu tulkojumā.
2003. gadā Inga Ābele saņēmusi Literatūras gada balvu par dramaturģiju un 2004. gadā Literatūras gada balvu par īsprozas krājumu Sniega laika piezīmes. 2008. gada Prozas lasījumu laureāte.
Gada balva literatūrā (prozas kategorijā) par romānu Paisums (izdevusi Dienas Grāmata, 2008). 2009. gadā par romānu Paisums ieguvusi Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. Saņēmusi atzinības balvu festivālā Prozas lasījumi 2009.
2010. gadā iznāca rakstnieces stāstu krājums Kamenes un skudras.
|
 |
|
Einfelds Jānis
|
1995. gadā uz savas pirmās grāmatas Mēness bērns vāka Jānis Einfelds (1967) bikli vēstīja, ka rakstot tikai par baznīcu gaiļiem un neko jaunu vēl pateicis neesot. Kopš tā laika Jānis ir “pateicis” vēl vairākas grāmatas — romānus Cūku grāmata (1996) un Veči (1999) un stāstu krājumu Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs (2001).
Dienas Grāmata klajā laidusi vēl trīs autora grāmatas - Neļaudis (2005), Palaidnis (2007) un Meļu dzīres (2009).
|
|
|
Eipurs Aivars
|
Dzimis 1956. gadā. Dzejnieks, esejists, prozaiķis, tulkotājs, atdzejotājs. Apgādā Dienas Grāmata izdots īsprozas krājums Minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu - 2008, ar pseidonīmu Eduards Aivars iznākuši septiņi dzejoļu krājumi: Dejas. R., Liesma – 1991, Jā. R., Raka – 1996, Ainava kliedz. R., Raka – 1996, Vasaras sniegs. R., Atēna – 1999, Es pagāju. R., Preses nams – 2001, Jauns medus. R., Nordik - 2006, .Sāras mīlestība. R., Karogs - 2008.
2002 – Dzejas dienu balva par labāko gada dzejas grāmatu - par krājumu Es pagāju. 2001 - a/s Preses nams, Kultūras fonda un Rakstnieku savienības rīkotais konkurss – laureāts dzejā par krājumu Es pagāju.
|
|
|
Ignats Gundars
|
Jaunais rakstnieks Gundars Ignats dzimis 1981. gadā, regulāri publicējas dažādos kultūras periodiskajos izdevumos jau kopš 2005. gada, un viņa stāsti iekļauti latviešu īsprozas izlasēs Stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē.
2007. gada vasarā Kultūras Dienas rīkotajā īsprozas konkursā Stāstu tramvajs ar stāstu Bez jakas starp 120 dalībniekiem autors ieņēma 2. vietu. Festivālā Prozas lasījumi piedalījies kopš 2006. gada.
Stāstu krājums Bez jakas ir Gundara pirmā grāmata.
|
|
|
Ikstena Nora
|
Prozaiķe. Dzimusi 1969. gadā Rīgā. Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987-1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri (1994-1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniska līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā Karogs, redaktora vietniece laikrakstā Rīgas Balss (1998). Kolumbijas Universitātē Misūri bijusi virsredaktore žurnālam The Review of Contemporary Fiction, sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998).
Sarakstījusi divus romānus – Dzīves svinēšana (1998) un Jaunavas mācība (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums Dzīves stāsti. 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs Nenoteiktā bija (izdevusi Dienas Grāmata). Par grāmatu autore saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta Diena Gada balvu kultūrā.
2011. gadā klajā laistas divas rakstnieces grāmatas - romāns par Noras Ikstenas un Dzintara Soduma ilggadējo draudzību, Vīrs zilajā lietumētelītī, kā arī rakstnieces stāstu krājums Starp divām durvīm. Stāsti 1993-2011.
|
|
|
Jansone Ilze
|
Latviešu rakstniece un tulkotāja Ilze Jansone (1982) lasītājiem jau zināma ar vairākiem stāstu publicējumiem kultūras periodikā un prozas krājumos. Savukārt autores stāsts Aladina sāga ir tulkots un šogad tiks publicēts slovēņu literatūras žurnālā Dialogi.
Insomnia ir Ilzes Jansones otrais romāns — aizkustinošs un vienlaikus drosmīgs un veselīgi paškritisks stāsts par mīlestību un cilvēka garīgā “es” tapšanas procesu.
|
|
|
Perveņecka Margarita
|
Dramaturģe, scenāriste un prozaiķe. Dzimusi 1976. gadā Rīgā. 2001. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, specialitāte – kino un teātra dramaturgs.
2006. gadā izdots pirmais stāstu krājums Visi koki aizgājuši (izdevusi Dienas Grāmata).
Scenārija autore Arvīda Krieva filmai Man patīk, ka meitene skumst.
Vairākas lugas iestudētas Latvijas un ārvalstu teātros: Ludviga projekts Dailes teātrī (režisors Dž.Dž. Džilindžers, 2004), Neaizmirstulīšu desas papīrs teātrī TT (režisors Lauris Gundars, 2002), Civilķēde – teātrī ACUD, Berlīnē (režisore Inga Rozentāle, 2002).
2011. gadā tika izdots rakstnieces savdabīgais romāns Gaetāno Kretamoss.
|
|
|
Repše Gundega
|
Rakstniece un mākslas zinātniece. Dzimusi 1960. gadā Rīgā. Studējusi mākslas vēsturi un teoriju Latvijas Valsts mākslas akadēmijā (līdz 1985).
Prozu publicē kopš 1979. gada. G. Repšes neatslābstošā interese par kultūras procesiem vērojama viņas rakstītajās grāmatu recenzijās un slejās laikraksta Diena kultūras lappusēs.
Īso stāstu krājumi: Koncerts maniem draugiem pelnu kastē (Rīga: Liesma,1987), Septiņi stāsti par mīlu (Rīga: Literatūra un Māksla, 1992), Šolaiku bestiārijs (Rīga: Daugava, 1994), Ludovika zemes (Rīga, Pētergailis, 2004).
Romāni: Ugunszīme (Rīga: Liesma, 1990), Ēnu apokrifs (Rīga: Preses nams, 1996) Romāns-eseja Pieskārieni (Kurts Fridrihsons) (Rīga: Jumava, 1998), Sarkans (Rīga: Preses nams, 1998). Eseja-monogrāfija Tuvplāni (Džemma Skulme) (Rīga: Jumava, 2000), Īkstīte (Rīga: Pētergailis, 2000). Eseja-monogrāfija Sieviete miglā (Līga Purmale) (Rīga: Jumava, 2001), romānu cikla Smagais metāls pirmā grāmata Alvas kliedziens (Rīga: Pētergailis, 2002), monogrāfija vēstulēs Brālis par Ojāru Vācieti, 2005, romānu cikla Smagais metāls otrā grāmata Vara rati (Rīga: Diena, 2006), romāns Bāreņu nams (Rīga: Diena, 2008).
2011. gadā tika izdota romānu triloģijas Smagais metāls trešā daļa - Dzelzs apvārdošana. Rakstniece arī ir latviešu rakstnieču kopējā stāstu krājuma MĒS. XX GADSIMTS iedvesmotāja, veidotāja un autore.
Citas grāmatas: Poētiskā anatomija (kopā ar Anitu Rožkalni) (Rīga: Pētergailis, 1999), Gadsimta beigu skatiens (interviju krājums) (Rīga: Pētergailis, 1999), Pilsoniskā rasa (publicistikas izlase) (Rīga: Dienas Grāmata, 2007).
|
|
|
Rukšāne Dace
|
Rakstniece, dzejniece, dramaturģe un tulkotāja.
Dzimusi 1969. gadā. Absolvējusi Rīgs 50.vidusskolu. 1997. gadā studējusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un Latvijas Medicīnas akadēmijā. Papildu izglītību guvusi Kinoscenāriju attīstības meistardarbnīcā SOURCES 2 Vīnē (2003).
Rakstījusi dzeju, kā arī ir autore trīs lugām: Rīt atbrauks Florinda (iestudēta Dailes teātrī), Kāds eņģelis. Vēl nekritis (abas 2001) un Es tev nepateicu visu (2003, iestudēta Limbažu teātrī 2005).
Tulkojusi Ī. Ensleres lugu Vagīnas monologi, kas uzvesta Dailes teātrī (2003), kā arī H. Millera lugu Tas trakais, trakais Henrijs, kas Dailes teātrī tiks iestudēta 2008. gadā.
Rakstījusi scenārijus vairākām spēlfilmām. Kopš 1997. gada regulāri publicējas žurnālos, no 2002. gada – iknedēļas sleja laikraksta Diena žurnālā Sestdiena, no 2004. gada – galvenā redaktore žurnālā Lilit.
2009. gadā tika izdots rakstnieces stāstu krājums Ķīpsalas putni.
|
|
|
Venters Egīls
|
Prozaiķis un žurnālists.
Dzimis 1964. gadā Rīgā. Beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1987).
Strādājis kulturoloģiskajā žurnālā Grāmata, laikrakstā Literatūra un Māksla Latvijā un literārajā žurnālā Karogs.
Pirmā publikācija 1990. gadā, pirmā grāmata - stāstu krājums Melnā sērija - 1992. gadā. Kopš 20. gadsimta 90. gadu otrās puses raksta galvenokārt romānus, kuros poētiski attēlo pilsētas vidi un cilvēkus.
Dienas Grāmata laidusi klajā viņa grāmatu Radio Luxembourg.
|
|
|
Atlasīt autorus pēc uzvārda
|
